Iestiklojums pasargā no lietus, bet vienlaikus izveido aukstu un slēgtu kasti, kurā mitrumam nav kur aiziet.
Neiestiklots balkons ar pelējumu problēmu praktiski nekad nav. Tas ir āra konstrukcija: vējš to izžāvē, lietus notek, un mitrums nekur neuzkrājas. Problēma parādās tieši tad, kad balkonu iestiklo.
Iestiklojums izveido slēgtu tilpumu. Šis tilpums nav apkurināts, tāpēc ziemā tas ir tikai dažus grādus siltāks par āru. Tajā pašā laikā tajā nonāk mitrs gaiss — no dzīvokļa katru reizi, kad tiek atvērtas balkona durvis, no izkārtas veļas, no lietus un sniega, kas ienākuši pa neblīvām vietām, un no lietām, kas tur glabājas.
Rezultāts ir telpa, kurā gaisa mitrums ir augsts, virsmu temperatūra ir zema un gaisa apmaiņas gandrīz nav. Uz aukstajām virsmām — stikla, rāmjiem, ārsienas apakšdaļas, griestiem un grīdas malām — izgulsnējas kondensāts, un tas tur paliek. Uz balkona ziemā regulāri var redzēt, ka stikli no iekšpuses ir aprasojuši vai apsaluši; tas ir tiešs redzams pierādījums, ka mitrums telpā ir par augstu.
Balkonu neviens nesilda un neviens tajā ikdienā neuzturas — tāpēc situācija, ko istabā pamanītu dažu dienu laikā, uz balkona var pastāvēt visu sezonu.
Istabā aprasojušu logu vai plankumu stūrī pamana ātri. Uz balkona, kur ziemā ieiet reizi divās nedēļās pēc kartupeļiem vai ziemas riepām, problēmu pamana tikai pavasarī, kad sākas pavasara uzkopšana.
Iestiklots balkons var strādāt trīs veidos, un tikai divi no tiem ir bez problēmām.
Vidusceļš ir tas, ko izvēlas visbiežāk, jo tas ir lētākais variants. Praksē tas nozīmē, ka balkons visu ziemu darbojas kā liela kondensācijas virsma.
Atsevišķi jāpiemin daļēja siltināšana. Ja uz balkona sienām un griestiem ir uzlikts siltinājums bez pareizi izbūvētas tvaika barjeras no telpas puses, mitrs gaiss iekļūst siltinājuma iekšpusē un izgulsnējas uz aukstās betona virsmas aiz tā. Redzamā apdare tad var izskatīties pilnīgi normāli, kamēr aiz tās notiek tieši tas pats, kas notiktu uz atklātas sienas. Šādus gadījumus atklāj tikai tad, kad apdari noņem — vai kad parādās smaka.
| Balkona veids | Mitruma risks | Ko darīt |
|---|---|---|
| Neiestiklots | Zems | Nekas nav jādara — vējš izžāvē |
| Iestiklots, bez siltinājuma, ar vēdināšanu | Zems | Turpināt vēdināt arī ziemā |
| Iestiklots, hermētisks, bez apkures | Augsts | Regulāri vēdināt, nežāvēt veļu, izvākt kartonu |
| Daļēji siltināts, bez tvaika barjeras | Ļoti augsts | Apsekošana — mitrums var būt siltinājuma iekšpusē |
| Pilnībā siltināts un apkurināts | Zems | Uzturēt gaisa apmaiņu kā istabā |
Bieža papildu kļūda ir veļas žāvēšana uz iestiklota balkona ziemā. Viena veļas mašīnas partija atdod telpā vairākus litrus ūdens. Vasarā ar atvērtām vērtnēm tas nav problēma. Ziemā slēgtā balkonā tas ir tiešs ceļš uz kondensātu.
Balkons parasti pilda noliktavas funkciju, un tieši uzglabātās lietas visbiežāk ir tās, uz kurām pelējums parādās pirmais. Iemesls ir vienkāršs: tās ir organiskas, porainas un tās neviens nekustina.
Praktisks princips: ja lieta ir organiska un poraina, tā uz nesiltināta balkona pieder slēgtā plastmasas kastē vai citur. Un neatkarīgi no materiāla — atstājiet spraugu starp lietām un ārsienu, lai gaiss aiz tām kustas.
Vēl viens biežs faktors ir grīdas segums. Uz balkona bieži uzliek paklāju, mākslīgo zāli vai koka režģi, un zem tā uzkrājas mitrums, kas neizžūst. Paklājs uz auksta balkona ir tā pati problēma, kas pelējums zem grīdas seguma dzīvoklī, tikai bez noplūdes — pietiek ar kondensātu un lietus ūdeni, kas ienācis pa neblīvām vietām.
Ja balkons tiešām tiek izmantots kā noliktava un no tā neatteiksieties, minimālā programma ir šāda:
Balkona plātne ir dzelzsbetona konstrukcija, kas iznāk cauri ēkas ārsienai. No ārpuses tā atdziest, un šis aukstums pa betonu ievadās telpā. Tāpēc pat tad, kad pats balkons ir kārtībā, blakus esošajā istabā bieži parādās plankums — tipiski istabas grīdas malā gar balkona sienu, balkona durvju apmalē vai istabas stūrī pie balkona.
Atpazīt šo situāciju ir samērā vienkārši. Plankums neatrodas nejaušā vietā, bet gan precīzi tur, kur plātne šķērso sienu — bieži šaurā, gandrīz taisnā joslā. Tas parādās aukstajā sezonā un vasarā it kā pazūd. Un tas atgriežas tieši tajā pašā vietā, cik reizes to arī nekrāso.
Šis ir konstruktīvs jautājums, un mēs to nesaucam citādi. Apstrāde attīra virsmu, bet aukstuma tiltu tā nenovērš. Reāls risinājums ir ārsienas siltināšana attiecīgajā zonā, ko parasti risina mājas līmenī. Vairāk par šāda veida cēloņiem — lapā par pelējuma cēloņiem.
Mērām gaisa un materiālu mitrumu uz balkona un blakus istabā, meklējam aukstākās virsmas.
Kartona kastes, tekstilu un skartās koka lietas iesakām izvākt — bez tā apstrāde nav pilnīga.
Ja sēnīte iekļuvusi apdarē, siltinājumā vai koka apšuvumā, skarto daļu noņemam.
Apstrādājam sienas, griestus, grīdu un joslu blakus istabā, ja tā ir skarta.
Vēdināšanas režīms, uzglabāšanas risinājumi un, ja cēlonis ir aukstuma tilts, tieša norāde uz siltināšanas nepieciešamību.
Apsekošana no 40 €. Apstrāde no 1,50 €/m², minimālais pasūtījums no 80 €. Balkons parasti ir neliela platība, tāpēc darbs bieži ietilpst minimālajā pasūtījumā. Ja skarta arī blakus istabas siena vai nepieciešama ozonēšana smakas dēļ, to iekļaujam piedāvājumā pēc apsekošanas. Darba secību skatiet sadaļā pelējuma likvidēšana.
Jā, un tieši ziemā tas ir vissvarīgāk. Aukstais āra gaiss ir sauss, tāpēc īsa vēdināšana izved mitrumu ārā. Ja iestiklojums ir hermētisks un vērtnes visu ziemu ir ciet, mitrums paliek iekšā.
Vasarā ar atvērtām vērtnēm — jā. Ziemā aizvērtā balkonā tas nav ieteicams: viena veļas partija atdod telpā vairākus litrus ūdens, kas izgulsnējas uz aukstajām virsmām.
Bieži jā, netieši. Balkona plātne darbojas kā aukstuma tilts, pa kuru aukstums nonāk istabā, un uz šīs vēsākās zonas veidojas kondensāts. Apstrāde attīra virsmu, bet pastāvīgs risinājums ir šīs zonas siltināšana.
Aprakstiet situāciju — pateiksim, vai vispār ir vajadzīga apstrāde un kāda.
Aizpildiet formu — sazināsimies ar jums pa norādīto tālruni, uzdosim dažus precizējošus jautājumus un piedāvāsim risinājumu.
Paldies! Sazināsimies ar jums pa norādīto tālruni tuvākajā laikā.
