Kad nepieciešama dezinfekcija

Telpu dezinfekcija reti ir plānots darbs. Gandrīz vienmēr priekšā ir bijis kāds notikums — applūšana, avārija, slimība, ilgstoša tukša stāvēšana vai īpašnieka maiņa.

Katrai situācijai ir sava specifika: atšķiras tas, kas tieši ir piesārņots, kuri materiāli ir glābjami, cik steidzami jārīkojas un ar kādu metodi jāstrādā.

Kas šajās situācijās ir kopīgs

Šī ķēde ir vienāda visiem gadījumiem, bet svars uz katru soli atšķiras. Pēc applūšanas smagākais posms ir žāvēšana, pēc ugunsgrēka — nosēdumu mehāniskā noņemšana, pēc īrniekiem — smakas avota atrašana. Kļūda gandrīz vienmēr rodas tur, kur kāds solis tiek izlaists, nevis tur, kur tas veikts slikti.

Cik ātri jārīkojas

Laiks šeit nav vienāds visiem gadījumiem. Praktiski orientieri:

Vissvarīgākais gadījums ir applūšana. Mitrā materiālā sēnīte sāk attīstīties dienu, nevis nedēļu mērogā, tāpēc žāvēšanu nevajadzētu atlikt — pat ja apdare izskatās neskarta.

Nogaidīta nedēļa pēc applūšanas parasti nozīmē nevis to pašu darbu vēlāk, bet lielāku darbu.

Kāpēc ne visu var apstrādāt

Jautājums, kas atkārtojas gandrīz katrā situācijā: kāpēc matracis, mīkstā mēbele vai minerālvate ir jāizmet, ja ir profesionāli līdzekļi. Atbilde ir fizikāla, ne komerciāla.

Tāpēc porainu materiālu apstrāde nav uzticama: neapstrādātais dziļums paliek gan par smakas avotu, gan par vidi, kurā sēnīte atjaunojas. Praksē tas nozīmē, ka lētāk ir materiālu noņemt uzreiz, nevis apstrādāt divas reizes un tad tomēr noņemt.

Ko dokumentēt uzreiz

Ja notikums ir apdrošināts vai ja par to būs saruna ar kaimiņiem, apsaimniekotāju vai īpašnieku, dokumentēšana ir jāizdara pirms tīrīšanas. Pēc tam apjomu vairs nav iespējams pierādīt.

• Fotografējiet skarto zonu kopumā un pēc tam katru bojāto vietu atsevišķi.
• Nofotografējiet ūdens vai piesārņojuma līmeni uz sienas, kamēr tas ir redzams.
• Fiksējiet datumu un laiku — vairums telefonu to saglabā automātiski.
• Nofotografējiet skapju saturu, tekstilu un tehniku pirms izvākšanas.
• Neizmetiet neko, pirms tas ir nofotografēts un pirms ir runāts ar apdrošinātāju.
• Pierakstiet, kad notikums sākās un kad tas tika pamanīts — tas ietekmē vērtējumu.

Pēc apsekošanas sagatavojam rakstisku aprakstu par konstatēto un veiktajiem darbiem, ko var iesniegt apdrošinātājam. Tas nav juridisks ekspertīzes atzinums, bet tehnisks apraksts ar mērījumiem un vietām, un praksē tas parasti ir tas, ko no jums prasa.

Ko mēs nedarām

Notikuma gadījumā parasti ir vajadzīgi vairāki dažādi speciālisti, un ir vērts zināt, kur ir robeža.

Praktiskā secība gandrīz vienmēr ir viena: vispirms avota novēršana, tad mūsu darbs, tad atjaunošana. Apstrāde telpā, kurā avots vēl darbojas, ir izdevums bez rezultāta, un mēs to pasakām jau sarunā, nevis pēc ierašanās.

Biežākās kļūdas

Neatkarīgi no situācijas cilvēki pieļauj vienas un tās pašas dažas kļūdas, un gandrīz visas no tām maksā naudu vēlāk.

Pirmā kļūda ir visdārgākā. Konstrukcija var būt sausa uz virsmas un mitra dziļumā — tieši šajā stāvoklī cilvēki uzliek jaunu grīdas segumu vai apmetumu, un pēc dažiem mēnešiem to ceļ nost, jo zem tā ir parādījies pelējums. Mitruma mērījums pirms apdares maksā daudz mazāk nekā darbs, kas jāizdara divreiz.

Kāpēc ozonēšana nav pirmais solis

Ozonēšana iedarbojas uz to, kas ir gaisā un virsmas kārtā. Uz avotu, kas iesūcies materiālā, tā neiedarbojas.

Tas ir biežākais nesaprašanās punkts. Smaka nav gaiss — smaka nāk no avota, kas gaisu piesārņo nepārtraukti: no urīna nosēdumiem grīdlīstēs, no kvēpiem uz griestiem, no izžuvuša sifona, no piesūkušās apdares zem seguma. Ozonēšana noņem to, kas ir gaisā apstrādes brīdī, bet avots turpina strādāt, un pēc dažām dienām rezultāts ir tāds pats kā pirms tam.

Tāpēc pareizā kārtība visās situācijās ir vienāda: atrast avotu, likvidēt vai noņemt to, apstrādāt virsmas un tikai tad ozonēt. Ozonēšana šajā ķēdē ir noslēdzošais solis, kas tiek galā ar palikušo smaku tekstilā, mīkstajās mēbelēs, ventilācijā un grūti pieejamās vietās. Pirms tam veikta, tā ir tikai naudas iztērēšana uz dažām dienām.