Smaku nevar «pārsmaržināt». Vispirms jāatrod un jālikvidē avots — tikai tad apstrāde nostrādā uz ilgu laiku.
Nepatīkama smaka telpā gandrīz vienmēr nāk no konkrēta fiziska avota: nosēdumiem uz virsmām, mitras konstrukcijas, tekstila, ventilācijas kanāla vai kaut kā, kas atrodas vietā, kur to neredz.
Tāpēc gaisa atsvaidzinātājs, aromātiskās sveces un «smaržīgā» tīrīšana problēmu neatrisina — tie pievieno otru smaku virsū pirmajai. Pēc dažām dienām pirmā ir atpakaļ.
Apsekojam telpas un nosakām, no kurienes smaka nāk. Bieži tā nav tur, kur šķiet.
Noņemam nosēdumus, skarto materiālu vai tīrām virsmas, kas smaku izdala.
Apstrādājam telpas virsmas, tajā skaitā tās, kas nav uzreiz redzamas.
Apstrādājam gaisu, tekstilu un grūti pieejamas vietas ar ozonu.
Pēc apstrādes telpu izvēdinām un pārliecināmies, ka smaka nav atgriezusies.
Smaka reti ir tur, kur to jūt visstiprāk. Gaiss to iznes pa telpu, un materiāli to uzkrāj, tāpēc pēc pāris nedēļām smird visa istaba, nevis tikai avota vieta. Praksē avots visbiežāk atrodas vienā no dažām paslēptām vietām.
Vēl viena regulāra vieta ir reti lietota grīdas noteka vai otrā vannas istaba. Sifonā stāvošais ūdens ir vienīgā barjera pret kanalizācijas gāzēm, un tas mēneša laikā vienkārši iztvaiko.
Ja avots paliek telpā, jebkura apstrāde ir tikai atlikta problēma.
Smaku likvidēšanā izmantojam divas atšķirīgas pieejas, un gandrīz vienmēr abas kopā.
Virsmu apstrāde noņem pašu avotu — nosēdumus, kas izdala smaku. Tas ir fizisks darbs: mazgāšana, tīrīšana, dažreiz materiāla noņemšana. Bez tā nekas cits nedarbojas ilgtermiņā.
Ozonēšana apstrādā to, ko nevar aizsniegt ar lupatiņu: gaisu, tekstilu, mīkstās mēbeles, ventilācijas kanālus, spraugas. Ozons oksidē smakas molekulas, nevis maskē tās. Pēc apstrādes telpa jāizvēdina.
Secība nav apspriežama: ozonēšana vienmēr ir pēdējais solis. Ozons noārda to, kas ir gaisā un materiālos apstrādes brīdī, bet tas neizņem no telpas sodrējus, taukus, urīna kristālus vai mitru konstrukciju. Ja tie paliek, tie turpina izdalīt smaku jau nākamajā dienā.
Ir viena lieta, ko cilvēki gandrīz vienmēr novērtē nepareizi: savu telpu smaku jūs nejūtat. Oža pie pastāvīga fona pielāgojas dažu dienu laikā, un pēc nedēļas jūs to vairs nereģistrējat vispār. Tāpēc dzīvokļa saimnieks bieži domā, ka smaka ir vāja, bet ienācējs to jūt jau durvīs.
Šie novērojumi ir noderīgi arī mums. Ja pastāstāt, kad tieši smaka pastiprinās, apsekošana sākas ar konkrētu versiju, nevis ar telpas apstaigāšanu no nulles.
Apjomu nosaka nevis telpas skaistums, bet trīs lietas: platība, cik daudz virsmu jāapstrādā fiziski un cik daudz materiāla ir jānoņem. Ozonēšana pati par sevi ir lētākā daļa; dārgāku darbu padara virsmu apstrāde pirms tās.
Praktiski tas nozīmē, ka viena veida smaka var maksāt ļoti dažādi. Divistabu dzīvoklis ar vieglu tabakas smaku pēc neilgas smēķēšanas ir vienkārša ozonēšana. Tāds pats dzīvoklis pēc divdesmit gadiem smēķēšanas prasa griestu un sienu mazgāšanu, un tas ir vairāku stundu darbs pirms ozonēšanas vispār sākas.
Cenu palielina arī porainu materiālu noņemšana — grīdas segums, grīdlīstes, iesūkusies apdare — un tas, ka objekts atrodas ārpus Rīgas. Cenu samazina laba sagatavošana no jūsu puses: atvērti skapji, izklāts tekstils, izvākta pārtika un augi.
Ozons ir efektīvs tieši tāpēc, ka tas ir spēcīgs oksidētājs — un tā paša iemesla dēļ apstrādes laikā telpā nedrīkst atrasties cilvēki, dzīvnieki un istabas augi.
Pēc apstrādes telpa noteiktu laiku jāatstāj slēgta, pēc tam kārtīgi jāizvēdina. Precīzu laiku pasakām uz vietas — tas atkarīgs no telpas tilpuma un apstrādes intensitātes. Kad ozons sadalījies, tas pārvēršas parastā skābeklī un nekādus nosēdumus neatstāj.
Katram smakas avotam ir sava ķīmija un sava apstrādes secība.
Ozonēšana 1,20 €/m², minimālais pasūtījums 60 €. Ja nepieciešama arī virsmu apstrāde vai materiālu noņemšana, cenu nosakām pēc apsekošanas.
Telpa noteiktu laiku jātur slēgta un pēc tam kārtīgi jāizvēdina. Precīzu laiku pasakām uz vietas — tas atkarīgs no telpas tilpuma un apstrādes intensitātes.
Tā ļoti labi tiek galā ar dūmu, tabakas, mitruma, organiskām un ēdiena smakām. Bet, ja avots paliek telpā, smaka atgriezīsies — ozonēšana neaizstāj avota likvidēšanu.
Pēc apstrādes īslaicīgi jūtama raksturīga svaiga smarža, kas pēc izvēdināšanas pazūd. Ozons sadalās par skābekli un neatstāj nosēdumus uz virsmām.
Nē, gluži pretēji — mīkstās mēbeles, matračus un tekstilu ir labi atstāt telpā, jo tieši tie uzkrāj smaku un tos ozons apstrādā. Izvācami ir istabas augi un pārtika.
Jā, bet ņemiet vērā, ka smaka izplatās pa dzīvokli. Ja avots ir vienā telpā, bet smaka jūtama visur, apstrādājam visu zonu, uz kuru tā izplatījusies.
Aprakstiet situāciju — pateiksim, vai vispār ir vajadzīga apstrāde un kāda.
Aizpildiet formu — sazināsimies ar jums pa norādīto tālruni, uzdosim dažus precizējošus jautājumus un piedāvāsim risinājumu.
Paldies! Sazināsimies ar jums pa norādīto tālruni tuvākajā laikā.