Pelējuma likvidēšana Rīgā

Pelējums dzīvoklī vai mājā gandrīz nekad nav tīrības problēma. Tā ir mitruma problēma, kas kļuvusi redzama. Sēnīte aug tur, kur uz virsmas pietiekami ilgi saglabājas mitrums — un tas nozīmē, ka pelējuma notīrīšana bez cēloņa novēršanas ir tikai kosmētisks risinājums.

Tāpēc mūsu darbs sākas nevis ar apstrādi, bet ar mērījumu: kur ir mitrums, no kurienes tas nāk un cik dziļi tas iekļuvis konstrukcijā. Tikai pēc tam ir jēga runāt par virsmu apstrādi.

Kā notiek pelējuma likvidēšana

Katrs objekts ir atšķirīgs, bet darba secība ir vienāda. Šī secība nav formalitāte — ja izlaiž pirmo soli, pārējie zaudē jēgu.

Apstrāde bez cēloņa noteikšanas ir kosmētika, par kuru jūs samaksājat divreiz.

Kāpēc cēlonis ir svarīgāks par apstrādi

Pelējuma sporas ir gaisā vienmēr un visur — tās nav iespējams «izskaust» no telpas un tas arī nav mērķis. Sporas sāk augt tikai tad, kad tās nokļūst uz virsmas, kur ir pietiekami daudz mitruma. Ja mitruma avots paliek, pelējums atgriezīsies uz tās pašas sienas, parasti dažu mēnešu laikā.

Praksē mitruma avots gandrīz vienmēr ir viens no šiem:

• Kondensāts uz aukstas virsmas — silts, mitrs telpas gaiss saskaras ar aukstu ārsienu, logu vai stūri, un mitrums izgulsnējas. Tipiskākais iemesls Rīgas dzīvokļos.
• Nepietiekama gaisa apmaiņa — pēc logu nomaiņas telpa kļuvusi hermētiska, bet ventilācija palikusi tāda pati. Mitrums vienkārši nekur neaiziet.
• Noplūde — jumts, caurule, kaimiņu applūšana, bojāta hidroizolācija. Bieži nav redzama, jo ūdens ceļo pa konstrukciju.
• Kapilārais mitrums — pagrabos un pirmajos stāvos mitrums ceļas no pamatiem uz augšu.
• Aukstuma tilti — vietas, kur konstrukcijā ir siltuma noplūde: stūri, pārsegumu savienojumi, balkona plātnes.

Tāpēc pēc apstrādes jūs saņemat ne tikai tīru virsmu, bet arī skaidru sarakstu — ko konkrēti šajā telpā vajag mainīt, lai problēma neatkārtotos. Dažreiz tā ir ventilācijas atjaunošana, dažreiz siltināšana, dažreiz vienkārši citāds vēdināšanas režīms.

Ko nozīmē ēkas tips

Rīgas dzīvojamais fonds nav viendabīgs, un pelējuma cēlonis lielā mērā ir atkarīgs no tā, kādā mājā jūs dzīvojat. Tā pati problēma — plankums ārsienas stūrī — trijos ēku tipos rodas trīs dažādu iemeslu dēļ.

Tāpēc apsekošanā mēs vienmēr jautājam, kāda ir māja, kad mainīti logi un vai fasāde ir siltināta. Tie nav sarunas jautājumi — tie sašaurina iespējamo cēloņu loku, pirms vēl esam pieskārušies sienai.

Kāpēc zvani nāk oktobrī un martā

Kondensāta pelējums ir sezonāls. Apkures sezonā ārsienu iekšpuse, logu rāmji un ārsienu stūri atdziest, bet telpas gaisā mitruma daudzums paliek tāds pats vai pat pieaug — logus tur ciet, veļu žāvē iekšā, vēdina retāk. Kad siltais telpas gaiss saskaras ar vēso virsmu, mitrums uz tās izgulsnējas.

Ārsienas stūris parasti ir par vairākiem grādiem vēsāks nekā sienas vidus, jo tur siltums aizplūst divos virzienos vienlaikus. Tieši šī dažu grādu starpība izšķir, vai kondensāts veidosies vai ne.

Pavasaris un rudens ir pārejas periodi, kad apkure vēl vai jau nedarbojas, bet āra gaiss ir mitrs. Šajos mēnešos plankumi bieži parādās nesiltinātās palīgtelpās, uz iestiklota balkona un pagraba līmenī.

Ar ko apstrādājam

Metodi izvēlamies pēc tā, cik dziļi sēnīte iekļuvusi materiālā un kāda ir virsma. Uz blīvas, gludas virsmas pietiek ar virsmas apstrādi. Poraini materiāli — ģipškartons, tapetes, minerālvate, koksne — bieži ir jānoņem, jo sēnīte aug materiāla iekšienē un to nav iespējams «nomazgāt».

• Mehāniska noņemšana — skartās apdares izgriešana. Pirmais solis vienmēr, kad materiāls ir porains.
• Virsmu apstrāde ar fungicīdu — profesionāli līdzekļi ar noteiktu iedarbības laiku, nevis sadzīves balinātājs.
• Telpas apstrāde ar aukstās miglas ģeneratoru — kad sporas izplatījušās plašāk par redzamo zonu.
• Ozonēšana — pēc apstrādes, lai likvidētu pelējuma smaku un apstrādātu grūti pieejamas vietas.
• Žāvēšana — kondensācijas žāvētāji, ja konstrukcijā ir uzkrājies ūdens.

Poraino materiālu neapstrādā — to noņem. Tas ir vienīgais godīgais risinājums.

Cik ilgi tas aizņem

Apsekošana aizņem apmēram stundu. Pati apstrāde vienā telpā parasti ir dažas stundas. Ja jānoņem apdare vai jāizžāvē konstrukcija, darbs var ilgt vairākas dienas — žāvēšana ir process, ko nevar paātrināt ar ķīmiju.

Būtiski: apstrādi nav jēgas veikt, kamēr konstrukcija ir slapja. Ja siena ir piesūkusies ar ūdeni, vispirms tā jāizžāvē, un tikai tad jāapstrādā. Uzņēmums, kas piedāvā apstrādāt slapju sienu «šodien», pārdod jums atkārtotu izsaukumu pēc pusgada.

Ko mēs nedarām

Skaidrība par robežām ir tikpat noderīga kā apraksts par pakalpojumu, tāpēc pateiksim to tieši.

Ja cēlonis ir konstruktīvs — pārtraukts siltinājums, aukstuma tilts, bojāta hidroizolācija vai koplietošanas ventilācija — mēs to nosaucam konkrēti un pasakām, kas jārisina un ar ko. Tas ne vienmēr ir tā atbilde, ko klients gaida, bet tā ir vienīgā, kas problēmu beidz.

Ko pārbaudīt pirms zvanāt

Daļu no atbildēm jūs varat iegūt pats, un tas nav mūsu darba mazināšana — tas ir veids, kā apsekošanu padarīt precīzāku un ātrāku.

• Pielieciet plānu papīra lapu pie ventilācijas restēm. Ja tā nepieturas, nosūce nestrādā.
• Nopērciet higrometru un nomēriet mitrumu vairākās telpās vairākas dienas pēc kārtas.
• Atbīdiet skapi vai dīvānu no ārsienas un apskatiet sienu aiz tā.
• Noslaukiet nelielu plankuma daļu ar mitru lupatiņu un atzīmējiet datumu — vai tas atgriežas.
• Pārbaudiet, vai zem vannas istabas un virtuves durvīm ir sprauga gaisa pieplūdei.

Ja atklājas, ka nosūce nestrādā un mitrums pastāvīgi ir virs 70 %, jūs jau zināt galveno. Ar šo informāciju apsekošana kļūst īsāka, un dažos gadījumos izrādās, ka apstrāde vispār nav vajadzīga — pietiek ar ventilācijas sakārtošanu.