Pelējums ir simptoms. Šī lapa palīdz saprast, kurš no pieciem iespējamiem cēloņiem ir jūsu gadījumā.
Pelējuma sporas ir gaisā pastāvīgi — telpās, ārā, jaunbūvēs un vecās mājās vienādi. Tās nav iespējams likvidēt no vides, un tas nav mērķis. Sporas ir nekaitīgas, kamēr tās nesāk augt.
Augšanai nepieciešamas trīs lietas: barotne (gandrīz jebkurš organisks materiāls — tapetes, koks, putekļi, ģipškartona kartons), piemērota temperatūra (parastā istabas temperatūra ir ideāla) un mitrums.
Pirmās divas mainīt nav iespējams. Tāpēc viss praktiskais darbs ar pelējumu ir darbs ar mitrumu.
Sēnīte neaug tur, kur ir netīrs. Tā aug tur, kur virsma pietiekami ilgi paliek mitra.
Fizikāli izšķirošais jēdziens ir rasas punkts. Gaiss noteiktā temperatūrā spēj noturēt tikai noteiktu ūdens tvaika daudzumu. Kad tas saskaras ar virsmu, kas ir vēsāka par šo robežu, liekais mitrums uz tās izgulsnējas. Tāpēc kondensāts ir attiecību jautājums starp diviem lielumiem: cik mitrs ir gaiss un cik auksta ir virsma. Mainot vienu no tiem, problēma pazūd — un tieši tāpēc risinājums dažreiz ir vēdināšana, bet dažreiz siltināšana.
| Cēlonis | Kā izpaužas | Ko prasa risinājums |
|---|---|---|
| Kondensāts uz aukstas virsmas | Plankumi uz ārsienām, stūros, aiz mēbelēm | Siltuma un gaisa plūsmas maiņa, siltināšana |
| Nepietiekama gaisa apmaiņa | Rasojoši logi, mitrums vairākās telpās | Ventilācijas atjaunošana, pieplūde |
| Noplūde | Lokāls plankums ar skaidru malu | Remonts — apstrāde bez tā nedarbojas |
| Kapilārais mitrums | Sienas apakšdaļa, pagrabi, pirmie stāvi | Hidroizolācija |
| Aukstuma tilti | Stūri, pārsegumu savienojumi, balkona plātnes | Siltinājuma korekcija |
Praksē visbiežāk sastopamais ir pirmais — kondensāts uz aukstas virsmas. Rīgas dzīvokļu fondā tas parasti ir kombinācija: hermētiski jauni logi plus ventilācija, kas projektēta citiem apstākļiem.
Ēkas veids nenosaka cēloni, bet krasi maina tā varbūtību. Trīs Rīgas dzīvojamā fonda pamattipi uzvedas atšķirīgi.
Tāpēc apsekošanas sarunā pirmie jautājumi ir par māju, ne par plankumu: kāda ir ēka, kad mainīti logi, vai fasāde siltināta, vai ventilācija ir dabiska vai mehāniska. Šie četri jautājumi izslēdz lielu daļu no iespējamiem variantiem.
Kondensāta izcelsmes pelējums Latvijā uzvedas paredzami. Apkures sezonā ārsienu virsmas atdziest, bet mitruma daudzums telpas gaisā paliek tāds pats vai pieaug: logus tur ciet, vēdina retāk, veļu žāvē iekšā. Tāpēc plankumi parādās oktobrī–martā, un pavasarī tie bieži izskatās «apstājušies».
Pavasaris un rudens ir atsevišķa riska zona. Apkure vēl vai jau nedarbojas, konstrukcijas ir vēsas, bet āra gaiss ir mitrs. Šajos mēnešos problēmas parādās nesiltinātās palīgtelpās, uz iestiklota balkona, pagrabos un neapkurinātās istabās.
No šī izriet praktisks diagnostikas paņēmiens. Ja plankums parādās katru ziemu un vasarā izskatās nemainīgs, tas gandrīz droši ir kondensāts. Ja tas parādījās pēc konkrēta notikuma — lietus, applūšanas, remonta — un turpina augt neatkarīgi no sezonas, tā ir noplūde vai atlikušais būvmitrums.
Šis saraksts palīdz saprast virzienu, bet ne aizstāj mērījumu. Divi vizuāli identiski plankumi var būt ar pilnīgi atšķirīgu cēloni.
Pirms zvanāt, ir dažas pārbaudes, kuras var izdarīt pats un kuras bieži atbild uz pusi jautājumu:
Apskatām skartās vietas, to izvietojumu un raksturu — tas jau daudz pasaka par cēloni.
Nosakām relatīvo mitrumu telpās un salīdzinām ar normu.
Mērām sienas vai konstrukcijas mitrumu — tas atšķir noplūdi no kondensāta.
Atrodam aukstākās zonas, kur kondensāts izgulsnējas pirmais.
Pasakām cēloni, nepieciešamo apstrādi un to, kas jāmaina, lai neatkārtotos.
Mērījums atšķir divas lietas, kuras acs neatšķir: cik mitrs ir gaiss un cik mitrs ir materiāls. Ja gaiss ir mitrs, bet materiāls sauss visā sienā, izņemot plānu virsmas kārtu, tas ir kondensāts. Ja materiāla mitrums vienā punktā ir daudzkārt lielāks nekā metru tālāk, ūdens nāk no konstrukcijas — un tad meklējam avotu.
Mēs arī pasakām, kad apstrāde nav vajadzīga. Ja plankums izrādās vecs, sauss ūdens traips vai sāls izsvīdums, tur nav ko apstrādāt — vajadzīga apdares atjaunošana un, ja mērījums to rāda, mitruma avota risināšana.
Apsekošana ar mitruma mērīšanu no 40 €. Ja pēc apsekošanas veicam arī apstrādi, apsekošanas maksu ieskaitām kopējā darba cenā.
Nē. Pelējums ir mitruma, ne tīrības rādītājs. Ļoti tīrā dzīvoklī ar sliktu ventilāciju tas būs, bet vidēji tīrā ar labu gaisa apmaiņu — nebūs.
Dzīvojamās telpās orientējoši 40–60 %. Higrometrs maksā dažus eiro un ir noderīgākais instruments profilaksei.
Jā, un tas ir tipiski kondensāta gadījumā. Ziemā virsmu temperatūras atšķirības ir lielākas, tāpēc kondensāts veidojas vieglāk.
Aprakstiet situāciju — pateiksim, vai vispār ir vajadzīga apstrāde un kāda.
Aizpildiet formu — sazināsimies ar jums pa norādīto tālruni, uzdosim dažus precizējošus jautājumus un piedāvāsim risinājumu.
Paldies! Sazināsimies ar jums pa norādīto tālruni tuvākajā laikā.
