Visbiežāk tas parādās uz ārsienām, stūros un aiz mēbelēm — un gandrīz vienmēr iemesls ir kondensāts, nevis netīrība.
Uz sienas pelējums aug tur, kur virsmas temperatūra ir zemāka par gaisa rasas punktu. Vienkāršāk: siena ir pietiekami auksta, lai uz tās izgulsnētos mitrums no telpas gaisa. Tas notiek katru dienu, nedaudz, un pēc kāda laika parādās plankums.
Tāpēc pelējums gandrīz vienmēr ir tieši uz ārsienām, nevis iekšējām starpsienām. Iekšējā siena ir tikpat silta kā telpa — uz tās kondensāts neveidojas. Ja plankums tomēr ir uz iekšējās sienas, tas gandrīz vienmēr nozīmē noplūdi konstrukcijā vai mitrumu, kas nāk no grīdas puses.
Otrais biežākais iemesls ir noplūde: bojāta caurule sienā, plaisa ārsienas apdarē, applūšana no augšas. Šajā gadījumā mitrums nāk no konstrukcijas iekšpuses, un plankums bieži ir lielāks, nekā izskatās no ārpuses.
Ārsienas stūris ir par vairākiem grādiem vēsāks nekā sienas vidus — un tieši šī starpība izšķir, vai kondensāts veidosies.
Stūrī siltums aizplūst divos virzienos vienlaikus, tāpēc tur virsma atdziest visvairāk. To pašu efektu rada pārseguma plātnes mala, balkona plātne, kas iet cauri sienai, un metāla stiegrojums paneļu savienojumā. Visas šīs vietas būvniecībā sauc par aukstuma tiltiem, un tās ir vienas un tās pašas vietas, kur pelējums parādās pirmais.
Viena un tā pati aina — tumšs plankums ārsienas stūrī — trijos Rīgas ēku tipos rodas dažādu iemeslu dēļ, un tas maina risinājumu.
Tāpēc apsekošanā vienmēr jautājam, kāda ir māja, kad mainīti logi un vai fasāde ir siltināta. Šie trīs jautājumi sašaurina iespējamo cēloņu loku, pirms esam pieskārušies sienai.
| Vieta | Ko tas parasti nozīmē |
|---|---|
| Ārsienas stūris | Aukstuma tilts — stūrī siena atdziest visvairāk |
| Aiz skapja vai dīvāna pie ārsienas | Gaiss necirkulē, siena aiz mēbeles ir vēsāka |
| Zem loga / uz palodzes malas | Kondensāts no loga, dažreiz bojāta blīvgumija |
| Sienas apakšdaļa pie grīdas | Kapilārais mitrums vai noplūde grīdas līmenī |
| Plankums sienas vidū bez sistēmas | Visbiežāk noplūde konstrukcijā |
Ja pelējums ir vienā konkrētā vietā, tas norāda uz lokālu problēmu — aukstuma tiltu vai noplūdi. Ja tas ir izkaisīts pa visu telpu, problēma ir gaisa apmaiņā un mitruma līmenī kopumā.
Konkrēts piemērs no tipiska Rīgas dzīvokļa. 54 m² divistabu dzīvoklis paneļu mājā Purvciemā, guļamistabas ārsienas stūris, plankums aptuveni 0,5 m². Logi mainīti pirms četriem gadiem, gulta stāv pie ārsienas, veļa tiek žāvēta guļamistabā. Mitrums telpā 72 %, nosūce virtuvē papīra lapu netur. Šeit nav noplūdes un nav bojātas mājas — ir hermētiska telpa, kurā katru nakti nonāk mitrums no elpošanas un no veļas, un tam nav kur aiziet.
Ne katrs tumšs vai balts laukums uz sienas ir sēnīte, un nepareiza diagnoze noved pie nevajadzīgas apstrādes.
Sāls izsvīdums ir īpaši biežs pirmskara namu pagraba līmenī un uz ķieģeļu sienām. Tā nav sēnīte, bet tā ir mitruma pazīme: sāļi izskalojas no mūra tikai tad, kad pa to pārvietojas ūdens. Tāpēc tas ir signāls pārbaudīt konstrukciju, nevis iemesls apstrādei.
Vispirms mērām — gan sienas materiāla mitrumu, gan gaisa mitrumu telpā. Tas parāda, vai runa ir par kondensātu vai par noplūdi, un tas maina visu tālāko darbu.
Nosakām materiāla un gaisa mitrumu, atrodam aukstākās zonas.
Ja sēnīte iekļuvusi tapetēs vai apmetumā, skarto slāni noņemam.
Apstrādājam virsmu un joslu ap redzamo zonu ar profesionālu līdzekli.
Ja siena ir mitra, izžāvējam to pirms jebkādas apdares.
Pasakām, kas jāmaina, lai plankums neatgrieztos.
Pēc apstrādes siena ir gatava apdarei. Krāsot vai līmēt tapetes drīkst tikai tad, kad mitruma rādītāji ir normā — pretējā gadījumā sēnīte parādīsies zem jaunās apdares.
Cik plaši jāstrādā, nosaka materiāls. Uz krāsotas, blīvas sienas bieži pietiek ar virsmas apstrādi un joslu ap plankumu. Tapetes ar sēnīti ir jānoņem vienmēr — sēnīte aug gan pašā papīrā, gan līmes slānī zem tā. Ģipškartons ar sēnīti kartona slānī parasti ir jāizgriež, jo tā serdē mitrums saglabājas ilgi.
Ja plankums ir mazs, tikko parādījies un uz gludas, neporainas virsmas, ar to var mēģināt tikt galā pašu spēkiem. Svarīgi:
Pirms tam ir vērts izdarīt dažas pārbaudes, kas neko nemaksā un bieži uzreiz parāda cēloni:
Ar ko pašu spēkiem netiek galā: pelējums zem tapetēm vai apdares, pelējums lielākā platībā par aptuveni pusmetru, un pelējums, kas atgriežas atkārtoti. Šajos gadījumos ir jānoņem materiāls un jānovērš mitruma avots.
Ir arī gadījumi, kad mēs pasakām, ka apstrāde nav vajadzīga. Ja mērījums rāda, ka mitrums ir normā, plankums ir sauss un vairs neaug, bet vienkārši ir palicis vecs traips, apstrāde nemaina neko — pietiek ar apdares atjaunošanu.
Apsekošana un mitruma mērīšana no 40 €. Apstrāde no 1,50 €/m², minimālais pasūtījums no 80 €. Ja nepieciešama apdares noņemšana vai žāvēšana, to novērtējam uz vietas un saskaņojam pirms darba sākšanas.
Nē. Sēnīte aug tapešu materiālā un līmē zem tām — apstrāde pa virsu neko nemaina. Skartās tapetes ir jānoņem.
Būtiski plašāk, nekā redzams. Sēnīte izplatās materiālā pirms tā kļūst redzama uz virsmas, tāpēc apstrādājam pietiekamu joslu ap skarto zonu.
Tikai tad, kad mitruma rādītāji ir normā. Krāsojot mitru sienu, pelējums parādīsies zem jaunā slāņa.
Aprakstiet situāciju — pateiksim, vai vispār ir vajadzīga apstrāde un kāda.
Aizpildiet formu — sazināsimies ar jums pa norādīto tālruni, uzdosim dažus precizējošus jautājumus un piedāvāsim risinājumu.
Paldies! Sazināsimies ar jums pa norādīto tālruni tuvākajā laikā.
