Pagrabā mitrums nāk no zemes un no nepareizas vēdināšanas. Vasarā daudzi to neapzināti pasliktina, atverot logus.
Pagrabs ir vēsākā telpa ēkā un vienīgā, kas robežojas ar grunti. Tas nozīmē divus pastāvīgus mitruma avotus:
Papildus tam pagrabā parasti glabājas tieši tie materiāli, kurus sēnīte visvairāk mīl: kartons, papīrs, koks, tekstils, ādas apavi.
Pagrabā mitrums nav notikums, bet pastāvīgs stāvoklis — tāpēc te svarīgāks ir režīms, ne apstrāde.
Ēkas vecums maina ainu. Pirmskara namos pagrabs bieži ir ar ķieģeļu vai laukakmens pamatiem un bez jebkādas horizontālās hidroizolācijas — tolaik to vienkārši nebūvēja. Tāds pagrabs ir mitrs pastāvīgi, un tas ir konstrukcijas īpašība, nevis defekts, kas radies. Padomju laika paneļu mājās pagrabā parasti iet siltumtrase un ūdensvads, tāpēc tur mitruma avots bieži ir noplūde vai kondensāts uz aukstajām caurulēm. Jaunbūvēs pagrabs vai pazemes stāvvieta pirmajos gados atdod būvmitrumu no biezajām betona konstrukcijām.
Pagrabā uz sienām visbiežāk ir redzamas divas pilnīgi atšķirīgas lietas, un tās bieži sajauc.
Sāls izsvīdumu nav jēgas apstrādāt ar pretpelējuma līdzekli — tas nav dzīvs organisms. Bet to nav vērts arī ignorēt: sāļi izskalojas no mūra tikai tur, kur mitrums cauri konstrukcijai pārvietojas regulāri. Tā ir norāde uz hidroizolācijas jautājumu.
Karstā vasaras dienā pagrabs ir mitrs, un šķiet loģiski atvērt logu, lai to izvēdinātu. Praksē notiek pretējais.
Siltais āra gaiss satur daudz vairāk ūdens tvaiku nekā vēsais pagraba gaiss. Ieplūstot pagrabā, tas atdziest — un liekais mitrums izgulsnējas uz vēsajām sienām. Vasarā vēdinot dienā, pagrabs kļūst mitrāks.
Pareizi: vasarā pagrabu vēdina agri no rīta vai naktī, kad āra gaiss ir vēsāks. Ziemā vēdināšana dienā darbojas normāli, jo aukstais gaiss ir sauss.
| Sezona | Kad vēdināt | Kāpēc |
|---|---|---|
| Vasara | Nakts / agrs rīts | Dienā siltais gaiss ienes mitrumu un tas izgulsnējas uz vēsajām sienām |
| Ziema | Dienā | Aukstais āra gaiss ir sauss un uzņem mitrumu no telpas |
| Pavasaris / rudens | Kad āra gaiss vēsāks par pagrabu | Tas pats princips — vēss gaiss žāvē, silts mitrina |
Šo pašu principu var pārbaudīt ar diviem lētiem higrometriem: viens pagrabā, otrs ārā pie durvīm. Ja āra gaiss ir siltāks par pagraba gaisu, vēdināšana mitrumu ienesīs, nevis izvedīs. Ja āra gaiss ir vēsāks, vēdināšana žāvē. Tas ir viss noteikums, un tas darbojas visu gadu.
Mērām sienu un gaisa mitrumu, nosakām, vai mitrums nāk no grunts vai no kondensāta.
Skartās kartona kastes un tekstilu iesakām izvākt — tie ir sēnītes barotne.
Apstrādājam sienas, griestus un skartās konstrukcijas.
Plašākos gadījumos izmantojam aukstās miglas ģeneratoru, lai apstrādātu visu telpu.
Vēdināšanas režīms, uzglabāšanas risinājumi un, ja nepieciešams, norāde uz hidroizolāciju.
Ja pagrabā ir kapilārais mitrums, mēs to pasakām skaidri: apstrāde uzlabos situāciju uz laiku, bet pastāvīgs risinājums ir hidroizolācija. Solīt ko citu nozīmētu pārdot atkārtotu izsaukumu.
Ko ietekmē cena pagrabā: platība, kas jāapstrādā, piekļuve — vai telpa ir atbrīvota vai pilna ar mantām, un vai griestu augstums ļauj strādāt normāli. Piekļuve pagrabos ir biežākais faktors, kas maina darba ilgumu. Ja plaukti ir pieskrūvēti pie sienas un tos nevar atbīdīt, siena aiz tiem paliek neapstrādāta, un tieši tur sēnīte parasti ir visstiprākā.
Pagrabā glabātās mantas nav blakusapstāklis — tās bieži ir galvenā barotne. Sēnīte uz betona sienas aug lēni, bet uz kartona kastes tā aug ātri.
Praktisks piemērs. Daudzdzīvokļu mājas koplietošanas pagrabs, sekcija aptuveni 6 m², sienas pelēkas ar tumšiem plankumiem apakšējā daļā, plaukti pieskrūvēti pie sienas, uz tiem kartona kastes un vecas segas. Mērījums rāda augstu mitrumu sienas apakšdaļā un normālu augšdaļā — tā ir kapilārā mitruma aina. Šeit apstrāde bez mantu izvākšanas nav iespējama, jo tieši tās ir tas, uz kā sēnīte aug, un tieši tās nosedz sienu, kas jāapstrādā.
Ne katrs mitrs pagrabs ir jāapstrādā. Ja mērījums rāda paaugstinātu mitrumu, bet sēnītes nav — ir tikai sāls izsvīdums un vēss gaiss — apstrādāt nav ko. Šādā gadījumā jēga ir režīma maiņai: vēdināšanas laiks, mantu izvākšana, atstatumi no sienas, ventilācijas lūku atbrīvošana.
Tāpat nav jēgas apstrādei, ja pagrabā ir aktīva noplūde vai gruntsūdens iekļūšana. Kamēr ūdens turpina nākt, jebkura apstrāde ir tikai pauze. Vispirms jāapstādina ūdens, tad jāžāvē, tad jāapstrādā — šajā secībā un ne citādi.
Vienu lietu pagrabā ir vērts nedarīt: nesiltiniet sienas no iekšpuses ar putuplastu vai minerālvati bez projekta. Iekšējais siltinājums vēso sienu padara vēl vēsāku, un kondensāts pārvietojas siltinājuma aizmugurē, kur to neviens neredz. Tas ir viens no biežākajiem veidiem, kā mēģinājums problēmu atrisināt to padara sliktāku.
Pagraba apstrāde no 1,20 €/m², minimālais pasūtījums no 80 €. Koplietošanas pagrabiem daudzdzīvokļu mājās sagatavojam piedāvājumu pēc apsekošanas — bieži tos pasūta apsaimniekotājs.
Jā, tas ir tipiski. Sēnīte var augt aiz plauktiem, zem grīdas seguma vai konstrukcijā. Raksturīgā smaka bieži parādās pirms redzamiem plankumiem.
Tas labi uztur mitrumu kontrolē, kamēr strādā, un ir noderīgs risinājums. Bet tas nenovērš kapilāro mitrumu, ja tāds ir — tas ir hidroizolācijas jautājums.
Jā. Šādus darbus parasti pasūta apsaimniekotājs vai mājas vecākais. Pēc apsekošanas sagatavojam piedāvājumu ar darbu apjomu.
Aprakstiet situāciju — pateiksim, vai vispār ir vajadzīga apstrāde un kāda.
Aizpildiet formu — sazināsimies ar jums pa norādīto tālruni, uzdosim dažus precizējošus jautājumus un piedāvāsim risinājumu.
Paldies! Sazināsimies ar jums pa norādīto tālruni tuvākajā laikā.
