Pelējums zem grīdas seguma

Kāpēc virsma izskatās vesela, kamēr apakšā ir mitrums

Lielākā daļa mūsdienu grīdas segumu ir praktiski ūdensnecaurlaidīgi no augšas: linolejs, vinila segums, lamināts ar blīvu virsslāni, laka uz parketa. Kad ūdens vienreiz ir nokļuvis zem tiem — no pārplīsušas caurules, no veļas mašīnas šļūtenes, no kaimiņu applūšanas vai no izlijušas vannas — tas vairs nevar izžūt uz augšu. Segums, kas ūdeni neielaiž, to arī neizlaiž ārā.

Rezultātā zem seguma izveidojas noslēgta zona, kurā mitrums saglabājas nedēļām. Pamatne — betona pārsegums, izlīdzinošā java, koka dēļi vai skaidu plāksne — to uzsūc un notur. Tieši šādos apstākļos sēnīte aug vislabāk: pastāvīgs mitrums, gaisa kustības nav, temperatūra istabas līmenī un pietiekami daudz organiskā materiāla paklājā, pamatnes materiālā vai lamināta apakšējā slānī.

Kopīgais visiem trim gadījumiem ir viens: mitrums atrodas vietā, kur to nevar ne redzēt, ne izžāvēt, ne apstrādāt, kamēr segums ir savā vietā — tāpēc šī problēma atklājas vēlu un tās apjoms gandrīz vienmēr izrādās lielāks, nekā gaidīts.

Kā to pamanīt

Zem grīdas esošs pelējums gandrīz vienmēr piesakās netieši. Šīs ir pazīmes, kuras ir vērts uztvert nopietni:

• Smaka. Raksturīga pagraba vai zemes smaka, kas pastiprinās pēc ilgākas telpas neizmantošanas un vasarā siltākā laikā. Bieži tā ir stiprāka tuvāk grīdai un pie sienu malām.
• Atsperīgas vai kustīgas dēles. Lamināta plāksnes, kas iepriekš turējās cieši, sāk «staigāt» vai nedaudz sasveras zem soļa.
• Uzbriedušas šuves. Lamināta savienojumu vietās parādās nelieli uzkalniņi, plāksnes malā ir jūtams pacēlums.
• Ceļošanās malās. Linolejs vai vinils atlīp no pamatnes pie sienas, grīdlīste vairs nepieguļ.
• Tumši laukumi zem gaiša linoleja. Materiāls ir pietiekami plāns, lai zem tā esošs plankums kļūtu redzams kā pelēka ēna.
• Grīdlīstes un durvju stenderes. Koka detaļa pie grīdas uzbriest vai tumšo pirmā, jo tā uzsūc mitrumu no pamatnes.

Neviena no šīm pazīmēm pati par sevi nav pierādījums. Pierādījums ir mērījums: pamatnes materiāla mitrums zem seguma. Mērām vairākos punktos — skartajā vietā un kontroles punktos istabas daļās, kur problēmu neviens nav pamanījis. Ja rādītājs skartajā zonā ir būtiski augstāks nekā kontroles punktos, jautājums vairs nav «vai», bet «cik plaši».

Bieži uzdotais jautājums ir, vai nevar vienkārši pacelt vienu plāksni un paskatīties. Var, un dažreiz ar to pietiek — ja zem tās ir redzams plankums vai skaidra smaka, atbilde ir skaidra. Bet negatīvs rezultāts vienā punktā neko nepierāda: mitruma zona var būt metru tālāk, un ūdens zem seguma nekad neizplatās vienmērīgā aplī. Tas iet pa vieglāko ceļu — gar šuvēm, gar sienu, pa komunikāciju rievām — un var beigties pavisam citā istabas malā, nekā sākās.

Kāpēc segums ir jāceļ augšā

Pelējumu zem grīdas nav iespējams apstrādāt, segumu nenoņemot.

Šī ir tā daļa, kas klientiem patīk vismazāk, tāpēc pateiksim to tieši. Nav līdzekļa, ko var uzliet pa virsu un kas nokļūtu pamatnē vajadzīgajā koncentrācijā. Nav arī veida, kā izžāvēt pamatni caur nepārtraukto seguma slāni.

Cik plaši jāceļ, ir vērtēšanas jautājums. Bieži pietiek noņemt segumu skartajā zonā un pietiekamā joslā ap to, nevis visā dzīvoklī. Ja mērījumi rāda, ka mitrums beidzas metra attālumā no noplūdes vietas, nav jēgas izjaukt visu istabu.

Kas notiek ar pašu segumu:

• Lamināts ar uzbriedušām malām ir beidzies — tā pamatnes plāksne ir presēta skaidu masa, kas, uzsūkusi ūdeni, vairs neatgriežas iepriekšējā formā. Neskartās plāksnes bieži var izmantot atkārtoti.
• Paklājs un tā pamatne ar sēnīti ir jāizmet. Tas ir porains materiāls, kurā sēnīte aug visā biezumā.
• Linolejs un vinils paši par sevi nav barotne, tāpēc bieži ir attīrāmi un izmantojami atkārtoti, ja materiāls nav deformējies.
• Parketa un dēļu grīda ir vērtējama pēc katras dēles: to, kas nav deformējusies un kurā sēnīte ir tikai virspusē, parasti var apstrādāt un slīpēt.
• Skaņas izolācijas paklājiņš zem lamināta praktiski vienmēr ir jāmaina — tas ir lēts un tas ir tieši tas materiāls, kas noturēja mitrumu.

Pamatnes žāvēšana pirms atjaunošanas

Kad segums ir noņemts un skartā zona apstrādāta, sākas process, ko nevar paātrināt ar ķīmiju: betona vai javas pamatnes žāvēšana. Betons ūdeni atdod lēni, un plāna izlīdzinošā kārta virs tā var izskatīties sausa, kamēr apakšā mitrums ir saglabājies.

Vienlaikus jābūt novērstam mitruma avotam. Ja noplūde nav salabota vai ja pamatne ir mitra kapilārā mitruma dēļ, žāvēšana ir tikai pauze. Iemeslus, kuru dēļ mitrums konstrukcijā saglabājas, esam apkopojuši lapā par pelējuma cēloņiem.

Cenas

Apsekošana ar mitruma mērīšanu no 40 €. Apstrāde no 1,50 €/m², minimālais pasūtījums no 80 €. Ja nepieciešama pamatnes žāvēšana ar iekārtām, to novērtējam pēc platības un mitruma pakāpes un saskaņojam pirms darba sākšanas. Seguma demontāžu un atjaunošanu parasti veic būvnieks — mēs pasakām, cik plaša zona jāatsedz un kad pamatne ir gatava jaunam segumam. Vairāk par mūsu darba secību — sadaļā pelējuma likvidēšana.