Kā samazināt mitrumu telpās

Kāds mitrums ir normāls

Dzīvojamās telpās orientējoši 40–60 % relatīvā mitruma. Zem 40 % gaiss kļūst pārāk sauss, virs 60 % ievērojami pieaug kondensāta un pelējuma risks.

Robeža 60 % nav izdomāta pēc sajūtas. Pelējuma sēnītei nav vajadzīga peļķe — tai pietiek ar to, ka materiāla virsma ilgstoši ir mitra. Uz vēsas ārsienas gaiss tieši pie sienas virsmas vienmēr ir mitrāks nekā istabas vidū, tāpēc, kad higrometrs istabas vidū rāda 65 %, pie ārsienas stūra faktiskie apstākļi jau var būt tādi, kādos sēnīte aug.

Otrā galā ir pretēja problēma. Apkures sezonā, kad ārā ir mīnus grādi, dzīvoklī mitrums bez papildu avotiem nokrītas līdz 25–30 %. Tas nav bīstami, bet ir nepatīkami: sausas gļotādas, statiskā elektrība, koka mēbeļu un parketa saraušanās. Šajā gadījumā risinājums ir pretējs visam pārējam šajā lapā — gaisu vajag nevis sausināt, bet mitrināt.

Higrometrs un kā to lasīt

Higrometrs maksā dažus eiro un ir vienīgais veids, kā mitrumu zināt, nevis minēt. Ja plānojat cīnīties ar mitrumu, sāciet ar to — bez mērījuma jūs strādājat akli. Vienkāršs digitālais modelis ar temperatūras un mitruma rādījumu ir pilnīgi pietiekams; dārgāka ierīce neko principiāli labāku nepasaka.

Svarīgāka par ierīci ir tās lietošana. Dažas praktiskas lietas, ko pirmajā reizē neviens neņem vērā:

• Novietojiet to istabas vidū, aptuveni cilvēka augumā, nevis uz palodzes vai pie radiatora.
• Nolasiet rādījumu vairākas reizes dienā — no rīta, vakarā un pēc dušas. Viens mērījums nepasaka neko.
• Ja ir aizdomas par konkrētu vietu, pārnesiet higrometru uz turieni un atstājiet uz pusstundu, lai tas paspēj izlīdzināties.
• Salīdziniet vairākas telpas savā starpā: guļamistabu, virtuvi, vannas istabu un stūri, kur ir problēma.
• Pierakstiet rādījumus pāris nedēļas — tieši dinamika, nevis viens skaitlis, parāda, kas notiek.

Tipisks atradums šādā novērošanā: dienā mitrums ir 50 %, bet no rīta guļamistabā 68 %. Tas nozīmē, ka nakts laikā divu cilvēku elpošana slēgtā telpā mitrumu paceļ, un logs ir jāatver no rīta, nevis tikai vakarā.

No kurienes nāk mitrums

Vidusmēra mājsaimniecība katru dienu izdala telpās ievērojamu daudzumu ūdens tvaiku. Rupji orientējoši tas ir vairāki litri dienā uz ģimeni — un tas viss kaut kur ir jāaizvada.

Lielumu kārtība ir šāda. Cilvēks miegā izdala aptuveni glāzes tilpumu mitruma naktī; divi cilvēki guļamistabā ar aizvērtu logu ir jūtams avots. Duša ir daudz mazākā laikā — dažas minūtes karsta ūdens saceļ vannas istabā mitrumu tuvu piesātinājumam. Bet lielākais atsevišķais avots gandrīz vienmēr ir veļas žāvēšana telpā: viena veļas mašīnas slodze pēc izgriešanas satur vairākus litrus ūdens, un šis ūdens burtiski aiziet gaisā tajā istabā, kur veļa karājas.

Tāpēc viens no efektīvākajiem soļiem, ko var veikt bez izmaksām, ir pārcelt veļas žāvēšanu uz telpu ar atvērtu logu vai darbojošos nosūci — vai vismaz nekad neatstāt to guļamistabā ar aizvērtu logu pa nakti.

Mitrums nerodas no zila gaisa. Tas nāk no jūsu ikdienas darbībām un paliek tur, kur to neaizvada.

Rasas punkts vienkāršiem vārdiem

Siltāks gaiss spēj noturēt vairāk ūdens tvaiku nekā vēsāks. Kad siltais telpas gaiss saskaras ar vēsu virsmu — loga stiklu, ārsienas stūri, aukstu cauruli — tas šajā vietā atdziest, un daļa mitruma, ko tas nesa, vairs nespēj palikt tvaika veidā. Tā izgulsnējas uz virsmas kā ūdens. Temperatūru, pie kuras tas notiek, sauc par rasas punktu.

Praktiskie secinājumi no tā ir svarīgāki par pašu terminu:

Tieši tāpēc neapkurināta istaba ar aizvērtām durvīm ir tipiskākā pelējuma vieta dzīvoklī. Mitrais gaiss no pārējām telpām tur ieplūst, virsmas ir vēsas, un kondensāts izgulsnējas tieši tur. Risinājums nav durvis vēl ciešāk aizvērt, bet telpu apkurināt vismaz minimāli un vēdināt kopā ar pārējām.

Kā to samazināt

• Vēdiniet pareizi — skatiet nākamo sadaļu, tā ir svarīgākā.
• Ieslēdziet nosūci gatavojot ēdienu un pēc dušas, un ļaujiet tai darboties vēl kādu laiku pēc tam.
• Nežāvējiet veļu telpās bez papildu vēdināšanas — tas ir lielākais atsevišķais avots.
• Vāriet ar vāku. Vienkāršs paņēmiens, kas būtiski samazina tvaiku.
• Neaizsedziet radiatorus ar biezām palodzēm vai aizkariem — silts gaiss gar ārsienu neļauj tai rasot.
• Atstājiet atstatumu starp mēbelēm un ārsienām, vismaz dažus centimetrus, lai gaiss aiz tām kustas.
• Neapkurinātā istabā uzturiet vismaz minimālu temperatūru un neturiet durvis pastāvīgi ciet.
• Apsveriet gaisa sausinātāju, ja mitrums pastāvīgi ir virs normas un vēdināšana nepalīdz.

Par sausinātāju atsevišķi: tas darbojas, kamēr darbojas, un ir noderīgs risinājums pagrabā, lodžijā vai istabā ar pastāvīgi augstu mitrumu. Bet tas nenovērš noplūdi un nenovērš kapilāro mitrumu, kas nāk no pamatiem. Ja sausinātājs strādā nepārtraukti un savāc daudz ūdens katru dienu, tas nav risinājums — tas ir simptoms, ka kaut kur ir avots, kurš jāatrod.

Pareiza vēdināšana

Šī ir vieta, kur lielākā daļa cilvēku dara pretēji tam, kas ir efektīvi.

Iemesls, kāpēc logs pusvirus ir sliktāks, nav acīmredzams. Gaisa apmaiņa caur šauru spraugu notiek lēni, tāpēc mitruma izvadīšana ir vāja. Bet siena, palodze un loga aile ap to atveri pastāvīgi atdziest — un tieši uz atdzisušas virsmas veidojas kondensāts. Rezultāts ir tāds, ka pelējums bieži parādās tieši ap logu, kuru turēja pusvirus, lai «vēdinātu». Turklāt siltuma zudumi šādā režīmā ir lielāki nekā īsai plašai vēdināšanai.

Īsa un intensīva vēdināšana darbojas tāpēc, ka gaiss telpā apmainās ātri, bet sienu, mēbeļu un grīdas siltumietilpība ir liela — dažās minūtēs tās nepaspēj atdzist. Pēc loga aizvēršanas jaunais gaiss no tām atkal uzsilst, un istabā ir tikpat silti kā pirms tam, tikai ar mazāku mitrumu.

Ziemā un vasarā — divas dažādas problēmas

Latvijas klimatā mitruma problēma gada laikā maina raksturu, un tas, kas darbojas vienā sezonā, otrā var būt kaitīgs.

Ziemā aukstais āra gaiss satur ļoti maz ūdens. Ievadīts telpā un uzsildīts, tas kļūst sauss, tāpēc īsa vēdināšana ziemā izvada mitrumu ļoti efektīvi. Problēma ziemā nav gaiss, bet virsmas: ārsienas, stūri un logu ailes ir vēsas, un tieši tur izgulsnējas kondensāts. Tāpēc ziemā svarīgākais ir vienlaikus vēdināt un uzturēt vienmērīgu apkuri, nevis taupīt uz temperatūras rēķina.

Vasarā ir pretēji. Siltā, mitrā jūlija dienā āra gaiss satur daudz ūdens. Ja tādu gaisu ielaiž vēsā telpā — pagrabā, pirmā stāva dzīvoklī pirmskara namā, ziemeļu puses istabā — tas tur atdziest un mitrums izgulsnējas uz sienām. Rezultātā vēdināšana pagrabu nevis izžāvē, bet padara mitrāku. Tāpēc pagrabu un vēsas telpas vasarā ir pareizāk vēdināt naktī vai agri no rīta, kad āra gaiss ir vēsāks un sausāks.

Pārejas periodi — pavasaris un rudens — ir tie, kad problēmas parādās visbiežāk. Rudenī apkure vēl nav ieslēgta, bet āra temperatūra jau nokritusies: sienas ir vēsas, un mitrums, ko vasarā izvadīja atvērti logi, pēkšņi paliek telpā. Tieši oktobrī un novembrī mums zvana visbiežāk, un tipiskais plankums ir guļamistabas ārsienas stūrī aiz skapja.

Ja mitrums ir kārtībā, bet problēma paliek, nākamā vieta, kur skatīties, ir gaisa apmaiņa: ventilācija un pelējuma profilakse.