Ventilācija un pelējuma profilakse

Kā pārbaudīt, vai ventilācija strādā

Vienkāršākā pārbaude aizņem minūti:

1. Paņemiet plānu papīra lapu vai salveti.
2. Atveriet logu citā telpā — nedaudz, ar mikroventilāciju vai pusvirus.
3. Pielieciet lapu pie ventilācijas restēm vannas istabā vai virtuvē.
4. Ja lapa pieturas pie restēm — nosūce strādā.
5. Ja tā nokrīt — ventilācija nedarbojas.

Otrais solis ir tas, kuru izlaiž gandrīz visi, un tieši tāpēc pārbaude bieži dod nepareizu rezultātu. Ja dzīvoklis ir hermētiski aizvērts ar jauniem logiem, gaisam nav no kurienes ieplūst, un pat pilnīgi vesela nosūce nerādīs neko. Cilvēks izdara secinājumu, ka kanāls ir aizsprostots, un zvana apsaimniekotājam, lai gan problēma ir pretējā galā.

Pārbaudi ir vērts veikt divas reizes: vispirms ar aizvērtiem logiem, tad ar atvērtu. Ja ar atvērtu logu lapa pieturas, bet ar aizvērtu nokrīt, jums nav kanāla problēmas — jums nav pieplūdes. Tas ir izšķirošs secinājums, jo risinājums ir pilnīgi atšķirīgs un daudz lētāks.

Ventilācija nav caurums sienā. Tā ir sistēma ar diviem galiem, un bez ieplūdes izplūde nestrādā.

Kā dabiskā ventilācija strādā

Vairumā Rīgas daudzdzīvokļu namu — gan padomju laika panelī, gan pirmskara namā — ventilācija ir dabiska, bez ventilatoriem. Tā balstās uz vienkāršu fizikas principu: siltāks gaiss ir vieglāks par vēsāku, tāpēc tas kāpj augšup pa vertikālo kanālu un iziet virs jumta. Šo kustību sauc par vilkmi.

Lai tā notiktu, sistēmai vajag trīs lietas, un tās ir vienlīdz svarīgas:

Ja kāda no trim daļām nedarbojas, apstājas visa sistēma. Un praksē visbiežāk salūst nevis trešā — kanāls — bet pirmā un otrā, kuras neviens neuztver kā ventilācijas daļu.

Vēl viena sekas, kas izriet no fizikas: dabiskā vilkme ir atkarīga no temperatūras starpības starp iekšu un āru. Ziemā tā ir spēcīga, jo starpība ir liela. Karstā vasaras dienā, kad ārā ir siltāks nekā dzīvoklī, vilkme var apstāties pilnībā vai pat apgriezties pretējā virzienā. Tas ir normāli un nav bojājums — vasarā vēdināšana ar logiem aizvieto to, ko ziemā dara kanāls.

Kāpēc ventilācija apstājas

Vissvarīgākais un visbiežāk neatpazītais iemesls ir pirmais. Dabiskā ventilācija daudzdzīvokļu namos ir projektēta ar pieņēmumu, ka gaiss ieplūst caur koka logu neblīvumiem — tolaik tas bija pašsaprotami, jo hermētisku logu vienkārši nebija. Kad logi nomainīti pret hermētiskiem plastikāta paketēm, izplūde caur nosūci apstājas, jo gaisam nav no kurienes nākt. Ēka kļūst blīva, bet ventilācijas sistēma paliek vecā.

Tipiskā aina izskatās šādi: dzīvoklī nomainīti logi, pirmajā ziemā parādās kondensāts uz stikliem, otrajā — plankums guļamistabas ārsienas stūrī. Neviens šos notikumus nesaista, jo starp tiem pagājis gads. Bet cēlonis ir viens, un tas ir loģisks: mitrums, kas agrāk aizgāja pa kanālu, tagad paliek telpā.

Otrs bieži neatpazīts iemesls ir remonts. Restes tiek aizkrāsotas kopā ar sienu vai aizlīmētas ar tapetēm, un dažreiz iebūvētā virtuve vai vannas istabas apšuvums tās nosedz pilnībā. Ja pēc remonta problēmas sākās, pirmais, ko ir vērts pārbaudīt, ir tas, vai restes vispār vēl ir vaļā.

Sprauga zem durvīm — mazākā detaļa ar lielākajām sekām

Vannas istabas un tualetes durvīm apakšā jābūt spraugai, parasti ap 1,5–2 cm no gatavās grīdas. Tā nav neapdare — tā ir sistēmas daļa. Caur šo spraugu gaiss no dzīvojamām telpām ieplūst sanitārajā telpā un no turienes aiziet pa kanālu.

Kad durvis tiek nomainītas pret jaunām, sprauga bieži pazūd: jaunās durvis ir zemākas, uzstādītas ciešāk vai ar blīvējumu pa visu perimetru. Rezultāts ir tāds, ka vannas istabas ventilācija praktiski apstājas, pat ja kanāls ir pilnīgi tīrs un pieplūde dzīvoklī ir kārtībā. Pēc dušas mitrums no telpas neaiziet nekur, un pēc dažiem mēnešiem griestu stūrī parādās plankums.

Tas pats notiek pēc grīdas seguma maiņas: ja virs vecās grīdas uzliek jaunu lamināta kārtu ar paklājiņu, sprauga samazinās par pāris centimetriem un var pazust pavisam.

• Pārbaudiet spraugu ar aci: aizveriet durvis un paskatieties, vai zem tām ir redzama gaisma.
• Ja spraugas nav, durvis var apakšā apzāģēt — tas ir vienkāršs galdnieka darbs.
• Alternatīva ir pārplūdes reste durvju apakšdaļā, ja apzāģēšana nav vēlama.
• Nelieciet vannas istabas durvju priekšā biezu paklāju — tas noslēdz spraugu tikpat efektīvi.

Risinājumi

• Mikroventilācijas režīms logā — daudziem logiem tāds ir, un daudzi īpašnieki par to nezina. Rokturi pagriež aptuveni 45 grādu leņķī, un vērtne atveras pāris milimetru. Bieži tas atrisina problēmu bez izmaksām.
• Pieplūdes vārsts logā vai sienā — ja loga konstrukcijā mikroventilācijas nav. Tas ir neliels kanāls ar filtru un regulējamu atveri, ko iebūvē loga rāmī vai izurbj sienā aiz radiatora. Sienas vārsts ir dārgāks, bet ievada gaisu tieši virs siltuma avota, tāpēc caurvēja sajūta ir mazāka.
• Sprauga zem durvīm — vismaz vannas istabai un virtuvei.
• Restu tīrīšana — tās aizputekļojas, un dažreiz remonta laikā tiek aizkrāsotas. Resti var noņemt, izmazgāt siltā ūdenī ar mazgāšanas līdzekli un uzlikt atpakaļ.
• Kanāla pārbaude — ja resta ir tīra, logs atvērts, bet vilkmes nav.
• Piespiedu nosūce — ventilators vannas istabā, ja dabiskā ventilācija nav pietiekama. Jēga tam ir tikai kopā ar pieplūdi.

Secība ir svarīga, jo tā ietaupa naudu. Vispirms pārbaudiet mikroventilāciju un spraugu zem durvīm — tas neko nemaksā. Tad iztīriet restes. Tikai pēc tam ir jēga domāt par pieplūdes vārstu vai ventilatoru, un pēdējais, pie kā vēršas, ir kanāls.

Kad jāvēršas pie apsaimniekotāja

Ventilācijas stāvvads daudzdzīvokļu namā ir koplietošanas īpašums. Tas nozīmē, ka par tā tīrību un darba spēju atbild apsaimniekotājs, nevis dzīvokļa īpašnieks — jūsu atbildība beidzas pie restes dzīvokļa pusē.

Pie apsaimniekotāja jāvēršas, ja:

• restes ir tīras un logs atvērts, bet vilkmes nav;
• no ventilācijas nāk smaka no citiem dzīvokļiem — gatavošanas, dūmu vai kanalizācijas;
• ventilācija darbojas pretējā virzienā — gaiss nāk iekšā, nevis aiziet;
• problēma ir vairākos dzīvokļos vienā stāvvadā;
• ir aizdomas, ka kāds kaimiņš ir iebūvējis jaudīgu nosūcēju kopējā kanālā;
• problēma parādījās pēc mājas siltināšanas vai jumta darbiem.

Iesniegumu ir vērts noformēt rakstiski un pievienot tam konkrētus faktus: kurā telpā, no kura datuma, ko parādīja papīra pārbaude ar atvērtu logu. Ja problēma ir vairākos dzīvokļos, kopīgs iesniegums strādā labāk nekā atsevišķi.

Šajos gadījumos individuāli risinājumi dzīvoklī nepalīdzēs — problēma ir mājas līmenī. Ja ventilācija ir kārtībā, bet mitrums joprojām augsts, nākamā vieta, kur skatīties, ir mitruma avoti: kā samazināt mitrumu telpās.