Mēbele pie ārsienas darbojas kā sega — siena aiz tās kļūst vēsāka nekā pārējā telpa, un tieši tur sākas pelējums.
Liela mēbele, kas cieši piestumta pie ārsienas, izolē šo sienas daļu no telpas siltuma. Radiatora siltais gaiss tur nenokļūst, gaiss nekustas, un sienas virsmas temperatūra aiz skapja ir zemāka nekā pārējā telpā — bieži par vairākiem grādiem.
Vairāki grādi ir tieši tas, kas nepieciešams, lai uz šīs virsmas sāktu izgulsnēties kondensāts. Un tā kā vieta ir aizsegta, problēmu pamana tikai tad, kad mēbele tiek pārvietota — parasti pēc gada vai diviem.
Mēbele nerada mitrumu. Tā rada aukstu virsmu, uz kuras jau esošais mitrums izgulsnējas.
Tāpēc šī problēma ir sezonāla. Vasarā aiz skapja nekas nenotiek — siena ir silta. Apkures sezonā, kad āra temperatūra pazeminās, sienas iekšpuse atdziest, un aiz mēbeles tā atdziest visvairāk. Tipiski plankums parādās decembrī–februārī, bet ieraudzīts tiek pavasarī, ģenerāltīrīšanas laikā.
Vissliktākā kombinācija ir gulta vai dīvāns pie ārsienas guļamistabā. Naktī telpā tiek izelpots ievērojams mitruma daudzums, durvis parasti ir ciet, temperatūra tur zemāka nekā pārējā dzīvoklī, un mēbele pieguļ tieši tai sienai, kas ir vēsākā. Visi četri faktori darbojas vienā virzienā.
Skapī papildus darbojas vēl divi faktori. Pirmkārt, skapja durvis ir gandrīz vienmēr aizvērtas, tāpēc gaiss iekšpusē nemainās. Otrkārt, tekstils uzsūc un notur mitrumu, tāpēc skapja iekšiene ir mitrāka nekā telpa.
Ja skapis stāv pie ārsienas, iekšpusē uz mugursienas veidojas tieši tāda pati kondensāta situācija kā aiz jebkuras citas mēbeles — tikai ar tekstilu blakus.
Skapja mugursiena parasti ir plāna skaidu plāksne vai kartona plāksne. Tas ir tieši tas materiāls, uz kura sēnīte aug vislabāk: porains, organisks un plāns, tāpēc tas ātri uzsūc mitrumu visā biezumā. Ja plāksne ir uzbriedusi un pie pieskāriena drūp, sēnīte ir materiāla iekšienē un mugursienu ir vieglāk nomainīt nekā glābt.
Iebūvētie skapji ir atsevišķs gadījums. Tiem bieži vispār nav mugursienas — apģērbs karājas tieši pret ārsienu, un starp skapja korpusu un sienu nav ne centimetra. Ja tāds skapis ir plānots pie ārsienas, tam vajadzīga vismaz ventilācijas sprauga korpusa augšā un apakšā.
Ja smaka drēbēs saglabājas arī pēc mazgāšanas, tas parasti nozīmē, ka sēnīte ir bijusi klāt ilgi un audumā ir iekļuvušas tās vielas, kas rada smaku. Ozonēšana šādos gadījumos bieži palīdz.
| Priekšmets | Vai var glābt | Kā |
|---|---|---|
| Kokvilnas apģērbs | Parasti jā | Mazgāšana augstā temperatūrā, pilnīga izžāvēšana |
| Vilnas / delikāti audumi | Bieži jā | Ozonēšana smakas likvidēšanai |
| Ādas apavi un somas | Atkarīgs | Virsmas tīrīšana, žāvēšana, ozonēšana |
| Skapja mugursiena (skaidu plāksne) | Bieži nē | Ja materiāls uzbriedis un drūp, jāmaina |
| Matracis ar sēnīti iekšpusē | Nē | Poraina pildījuma dēļ apstrāde nav uzticama |
Novērtējam sienu aiz mēbeles un pašas mēbeles stāvokli, mērām mitrumu.
Pasakām, kas ir glābjams un kas nav — skaidu plāksne ar uzbriedušu struktūru parasti nav.
Apstrādājam sienu un mēbeles skartās virsmas.
Ja palikusi smaka apģērbā vai telpā, veicam ozonēšanu.
Norādām atstatumu, kāds nepieciešams, un vēdināšanas režīmu.
Praktisks piemērs. Trīsistabu dzīvoklis paneļu mājā, guļamistabas ārsiena, aiz divmetrīgā skapja tumšs plankums aptuveni 1,2 m² platībā, mugursiena uzbriedusi apakšējā daļā. Mitrums telpā 68 %, sienas virsma aiz skapja jūtami vēsāka nekā blakus. Šeit darbs ir sienas apstrāde, skapja mugursienas nomaiņa un atstatuma nodrošināšana — apstrādāt sienu un pēc tam piestumt skapi atpakaļ tikpat cieši nozīmētu atgriezties pie tā paša pēc gada.
Aiz mēbelēm problēmu neatklāj nejauši — to atrod tikai tad, ja apzināti paskatās. Labākais brīdis ir ziemas vidus, jo vasarā tur var nebūt nekā redzama, pat ja situācija pastāv.
Ja siena aiz mēbeles ir tikai vēsa, bet plankuma vēl nav, tas ir labākais iespējamais brīdis. Atstatums, mēbeles pārvietošana uz iekšējo sienu un mitruma samazināšana telpā šajā stadijā parasti ir viss, kas vajadzīgs — apstrāde tad nav nepieciešama vispār.
Mēs neatjaunojam mēbeles un nemainām skapju detaļas. Ja skapja mugursiena ir uzbriedusi un drūp, mēs to pasakām un iesakām nomainīt, bet pati nomaiņa ir galdnieka vai īpašnieka darbs. Tāpat mēs neveicam sienas siltināšanu — ja mērījums rāda, ka aukstuma tilts ir konstrukcijā, mēs to nosaucam un norādām, kas jārisina.
Neveicam arī apstrādi matracim vai polsterētām mēbelēm ar sēnīti pildījuma iekšienē. Porains pildījums nav uzticami apstrādājams — tur nav veida pārbaudīt, vai līdzeklis vispār ir sasniedzis to, kas aug materiāla vidū.
Apstrāde no 1,50 €/m², minimums no 80 €. Ja nepieciešama arī apģērba vai telpas ozonēšana smakas dēļ, to iekļaujam piedāvājumā pēc apsekošanas.
Vajadzīga tāda sprauga, lai gaiss aiz mēbeles varētu kustēties — daži centimetri jau būtiski maina situāciju. Jo vēsāka siena, jo svarīgāks atstatums.
Ja skarta tikai virsma un materiāls ir vesels — parasti jā. Ja skaidu plāksne ir uzbriedusi un drūp, sēnīte ir materiāla iekšienē un skapi labāk nomainīt.
Ozonēšana šādos gadījumos parasti palīdz, jo tā iedarbojas uz smakas molekulām audumā, nevis tikai mazgā virsmu.
Aprakstiet situāciju — pateiksim, vai vispār ir vajadzīga apstrāde un kāda.
Aizpildiet formu — sazināsimies ar jums pa norādīto tālruni, uzdosim dažus precizējošus jautājumus un piedāvāsim risinājumu.
Paldies! Sazināsimies ar jums pa norādīto tālruni tuvākajā laikā.
