Dezinfekcija pēc slimības

Kad tam ir jēga

Telpu apstrāde pēc slimības ir jēgpilna konkrētās situācijās, un ir godīgi pateikt, kurās:

• mājās, kur kāds ilgstoši slimojis un mājoklī ir citi cilvēki, īpaši jutīgākas grupas;
• birojos un iestādēs pēc saslimšanas uzliesmojuma kolektīvā;
• bērnudārzos un skolās pēc infekcijas izplatīšanās grupā vai klasē;
• īres dzīvokļos un viesnīcās starp viesiem;
• medicīnas un sociālās aprūpes iestādēs kā daļa no ierastās kārtības.

Kopīgais šajos gadījumos ir tas, ka telpas izmanto cilvēki, kuri nav bijuši kontaktā ar slimo — nākamais viesis, cita maiņa, cita grupa. Tur apstrādei ir praktiska jēga, jo tā samazina mikroorganismu daudzumu uz virsmām pirms jaunu cilvēku ienākšanas.

Kad tas nav vajadzīgs

Ja mājās pārslimojis viens cilvēks un pārējie jau tāpat ir bijuši kontaktā, rūpīga ikdienas tīrīšana un vēdināšana bieži ir pietiekama. Mēs to pasakām, ja tā ir.

Ir arī tas, ko mēs neapgalvojam. Apstrāde samazina mikroorganismu daudzumu uz apstrādātajām virsmām apstrādes brīdī. Tas ir viens no higiēnas pasākumiem, nevis apsolījums par veselības rezultātu, un mēs neizsakām apgalvojumus par konkrētiem patogēniem.

Kuras virsmas ir svarīgākās

Apstrādes vērtība lielā mērā ir atkarīga no tā, vai apstrādā pareizās virsmas. Praksē visbiežāk aizmirstās ir tieši tās, kurām pieskaras visbiežāk:

Likumsakarība ir vienkārša: aizmirst to, kas nav «tīrāma virsma» ikdienas izpratnē. Grīdu un galdu nomazgā visi. Tālvadības pulti, telefonu, gaismas slēdzi, ledusskapja rokturi un skapja durvju rokturi — gandrīz neviens, lai gan tieši tiem pieskaras ar rokām visbiežāk un tieši tur mikroorganismu daudzums ir vislielākais.

Otrs praktisks moments ir iedarbības laiks. Dezinfekcijas līdzeklim jāpaliek uz virsmas noteiktu laiku — ja to uzsmidzina un uzreiz noslauka sausu, apstrāde nav notikusi. Tā ir biežākā kļūda, ko cilvēki pieļauj, apstrādājot paši, un tā ir arī atbilde uz jautājumu, kāpēc profesionāla apstrāde aizņem vairākas stundas, nevis pusstundu.

Kā mēs strādājam

Metode atkarīga no apjoma. Dzīvoklī un mazā birojā parasti pietiek ar kontaktvirsmu apstrādi. Lielākās telpās, kur virsmu ir daudz un tās ir grūti sasniedzamas, izmantojam miglošanu — tā ļauj vienmērīgi apstrādāt visu telpu, tostarp vietas, kurām ar roku netiek klāt. Miglošanas laikā telpa jāatstāj pilnībā, un pēc tās nepieciešama vēdināšana; precīzu laiku pasakām uz vietas.

Tekstils un mīkstās virsmas

Cietās virsmas ir vieglākā daļa. Sarežģītāks ir tekstils — gultas veļa, dvieļi, aizkari, mīkstās mēbeles, paklāji —, jo tur apstrāde ar līdzekli darbojas tikai virspusē.

• Gultas veļu, dvieļus un slimā cilvēka apģērbu mazgājiet pēc iespējas augstākā temperatūrā, ko audums pieļauj.
• Veļu nesot uz mazgāšanu, nespiediet to pie sevis un nekratiet — nēsājiet slēgtā maisā.
• Aizkarus un pārvalkus, kurus var noņemt, izmazgājiet kopā ar veļu.
• Mīkstajām mēbelēm un matračiem, kurus mazgāt nevar, jēga ir ozonēšanai — tā iedarbojas uz to, kas ir materiāla virskārtā un gaisā.
• Zobu birsti pēc elpceļu infekcijas nomainiet.

Kur ir robeža: dziļi pildījumā iekļuvušo apstrāde nesasniedz. Matracis pēc parastas slimības nav jāizmet — atšķirībā no situācijas pēc applūšanas vai bioloģiskiem šķidrumiem —, bet arī pilnīgu apstrādi visā biezumā neviena metode nedod. To ir godīgāk pateikt nekā apsolīt.

Ko izdarīt pašam

• Izmazgājiet gultas veļu, dvieļus un slimā cilvēka apģērbu pēc iespējas augstākā temperatūrā, ko audums pieļauj.
• Vēdiniet telpas biežāk un intensīvāk nekā parasti.
• Notīriet kontaktvirsmas — arī tās, kas nav uzreiz acīmredzamas.
• Nomainiet zobu birsti, ja slimība bijusi elpceļu infekcija.
• Neizmantojiet vienu lupatiņu visām telpām.

Pēdējais punkts ir svarīgāks, nekā izskatās: ar vienu lupatiņu piesārņojums tiek pārnests no vienas telpas uz otru. Sanitārajam mezglam, virtuvei un dzīvojamām telpām vajadzētu būt atsevišķām lupatiņām, un pēc darba tās jāizmazgā karstā ūdenī.

Vēdināšana ir otra lieta, ko nenovērtē. Slimības laikā telpas bieži tiek turētas ciet, jo slimam cilvēkam ir auksti, un rezultātā gaisa apmaiņa apstājas tieši tad, kad tā ir visvairāk vajadzīga. Praktiskais risinājums ir īsa, bet intensīva vēdināšana — plaši atvērts logs uz dažām minūtēm vairākas reizes dienā —, nevis ilgstoši pusvērta lodziņa spraudziņa. Pirmais nomaina gaisu un gandrīz neatdzesē sienas, otrais atdzesē sienas un gaisu praktiski nemaina.

Jāsaprot arī, ko apstrāde nedod. Tā samazina mikroorganismu daudzumu uz apstrādātajām virsmām apstrādes brīdī. Tiklīdz telpā atgriežas cilvēki, virsmas atkal tiek aiztiktas. Tāpēc jēga ir apstrādes brīža izvēlē: pēc slimības beigām un pirms telpu izmantošanas atsāk cilvēki, kas nav bijuši kontaktā — nevis slimības vidū, kad avots vēl ir telpā.

Cenas

Apstrāde pēc slimības no 65 €. Dzīvokļiem cena atkarīga no istabu skaita, komercobjektiem — no platības. Visas cenas →