Raksturīgā aizsmakusī smaka bieži parādās mēnešus pirms pirmā redzamā plankuma. Tā ir noderīgs agrīnais brīdinājums.
Augoša sēnīte izdala gaistošas organiskas vielas. Tieši tās rada raksturīgo aizsmakušo, mitro, «pagraba» smaku. Cilvēka deguns tās uztver ļoti zemā koncentrācijā — bieži agrāk, nekā acs pamana pirmo plankumu.
Tas ir noderīgi. Smaka ir agrīns signāls, kas dod iespēju atrast problēmu, kamēr tā vēl ir maza. Slikti ir tas, ka smaku parasti «atrisina» ar atsvaidzinātāju vai biežāku vēdināšanu — un tad tā atgriežas, jo cēlonis paliek.
Smaka nav neērtība. Tā ir informācija, ka kaut kur telpā kaut kas aug.
Smakas intensitāte mainās līdz ar apstākļiem, un tas pats par sevi ir diagnostikas rīks. Tā pastiprinās, kad gaisa mitrums vai temperatūra paceļas: pēc dušas, lietainā laikā, kad ieslēdz apkuri, vasarā siltākās dienās. Tā pastiprinās arī pēc ilgākas prombūtnes, jo telpa nav vēdināta un deguns tai nav pieradis.
Dzīvoklī var būt vairākas nepatīkamas smakas, un tās prasa pilnīgi dažādus risinājumus.
Vienkāršākā pārbaude kanalizācijas gadījumā: ielejiet ūdeni visās notecēs, arī tajās, kuras lietojat reti — dušas trapā, veļas mašīnas notecē. Ja sifona ūdens aizvars ir izžuvis, smaka nāk no kanalizācijas, un pēc ūdens ieliešanas tā pazūd dažās stundās. Ar pelējuma smaku tas nenotiek.
Ja smaka ir, bet plankuma nav, sēnīte visbiežāk atrodas kādā no šīm vietām:
| Vieta | Kāpēc tieši tur |
|---|---|
| Zem grīdas seguma | Pēc applūšanas vai noplūdes ūdens paliek starp segumu un pamatni |
| Aiz iebūvētām mēbelēm | Siena aiz tām ir vēsāka un neredzama |
| Ventilācijas kanālos | Mitrums un putekļi kanālā |
| Zem izlietnes vai vannas | Neatklāta lēna sifona vai savienojuma noplūde |
| Sienā aiz apdares | Caurules noplūde konstrukcijā |
| Pagrabā vai bēniņos | Smaka pa kāpņu telpu vai ventilāciju nonāk dzīvoklī |
Praktisks paņēmiens: ejiet pa dzīvokli un pievērsiet uzmanību, kur smaka ir stiprāka. Bieži tā ir izteiktāka pie noteiktas sienas, skapja vai grīdas zonas — tas norāda virzienu.
Otrs paņēmiens: atgriežoties mājās pēc ilgākas prombūtnes, smaka ir jūtama daudz skaidrāk. Ikdienā deguns tai pierod.
Ko var pārbaudīt pats, pirms kāds brauc apskatīties:
Ēkas tips norāda, kur meklēt vispirms. Pirmskara namos tā biežāk ir koka pārsegumu konstrukcija un pagraba līmenis, no kurienes smaka nonāk dzīvoklī pa kāpņu telpu. Paneļu mājās — koplietošanas ventilācijas šahta un zona zem grīdas seguma pēc kaimiņu applūšanas. Jaunbūvēs pirmajās ziemās smaka bieži nāk no konstrukcijas, kas vēl atdod būvmitrumu telpā, kurā ventilācija nav ieslēgta.
Smakas gadījumā darbs vienmēr sākas ar avota meklēšanu. Ozonēšana likvidē smaku, bet, ja sēnīte paliek, smaka atgriezīsies — tāpēc ozonēšana viena pati šeit nav risinājums, bet gan pēdējais solis.
Apsekojam telpas un mērām mitrumu, lai atrastu, kur sēnīte aug.
Ja nepieciešams, atveram apdari vietā, kur mērījumi norāda uz mitrumu.
Noņemam skarto materiālu un apstrādājam konstrukciju.
Izžāvējam konstrukciju līdz normāliem mitruma rādītājiem.
Tikai kā pēdējais solis — likvidē palikušo smaku telpā un tekstilā.
Ko nosaka darba apjomu: cik plaša zona jāpārbauda, vai apdare kaut kur ir jāatver, lai piekļūtu avotam, vai konstrukcija jāžāvē un cik ērti ir piekļūt vietai. Ja avots ir zem grīdas seguma vai aiz iebūvētas mēbeles, piekļuves nodrošināšana ir atsevišķs darbs, un to saskaņojam pirms sākšanas.
Pirmā reakcija uz smaku parasti ir to noslēpt: aerosols, aromātiskā svece, gaisa atsvaidzinātājs rozetē. Tas darbojas dažas stundas un rada divas problēmas.
Pirmā ir acīmredzama: sēnīte turpina augt, un vienīgā agrīnā pazīme, kas jums bija, tiek izslēgta. Smaka bija noderīgs instruments — tā parādās mēnešus pirms plankuma un dod iespēju atrast problēmu, kamēr tā vēl ir maza un lēta.
Otrā ir smalkāka: deguns pierod. Ja smaka telpā ir pastāvīga un vēl maskēta, cilvēks to pārstāj uztvert pavisam. Tieši tāpēc viesi to jūt, bet mājinieki ne, un tieši tāpēc pēc atgriešanās no atvaļinājuma tā pēkšņi šķiet daudz stiprāka — deguns divās nedēļās ir «atiestatījies».
Smaku maskēt nozīmē izslēgt vienīgo brīdinājumu, kas jums bija.
Vēdināšana ir cita lieta — tā tiešām samazina mitrumu telpā un ir daļa no risinājuma. Bet arī tā smaku noņem tikai uz laiku, ja avots paliek. Ja pēc pamatīgas izvēdināšanas smaka atgriežas dažu stundu laikā, avots ir telpā, un to ir vērts meklēt.
Vienkārši sakot: ozons apstrādā gaisu un virsmas, ne konstrukciju un ne mitrumu. Ja to izmanto pirms avota novēršanas, smaka atgriezīsies, un vienīgais rezultāts būs samaksa par soli, kas veikts nepareizā secībā.
Apsekošana ar mitruma mērīšanu no 40 €. Ozonēšana 1,20 €/m², minimālais pasūtījums 60 €. Ja atrodam sēnīti, apstrāde no 1,50 €/m² — precīzu cenu pasakām pēc apsekošanas.
Uz laiku — jā. Bet, ja sēnīte turpina augt, tā turpinās izdalīt vielas, kas rada smaku, un tā atgriezīsies. Ozonēšana ir pēdējais solis, ne pirmais.
Jā. Smaka bieži pastiprinās pie augstāka mitruma vai temperatūras — piemēram, pēc dušas, lietainā laikā vai kad ieslēdz apkuri.
Kanalizācijas smaka ir asāka un parasti stiprāka pie noteces vai sifona. Pelējuma smaka ir aizsmakusi, «pagraba» tipa, un bieži izteiktāka pie sienas vai grīdas.
Aprakstiet situāciju — pateiksim, vai vispār ir vajadzīga apstrāde un kāda.
Aizpildiet formu — sazināsimies ar jums pa norādīto tālruni, uzdosim dažus precizējošus jautājumus un piedāvāsim risinājumu.
Paldies! Sazināsimies ar jums pa norādīto tālruni tuvākajā laikā.
