Ja pelējums atgriezās tajā pašā vietā, iemesls gandrīz vienmēr ir viens no pieciem — un tikai viens no tiem ir par pašu apstrādi.
1. Mitruma cēlonis palika. Visbiežākais. Apstrāde noņēma sēnīti, bet siena joprojām rasos, caurule joprojām tek vai ventilācija joprojām nedarbojas. Sēnīte atgriežas tur, kur ir mitrums — katru reizi.
2. Sēnīte bija dziļāk materiālā, nekā redzams. Apstrādāta tika virsma, bet ģipškartonā vai apmetumā sēnīte palika. Pēc kāda laika tā atkal izauga cauri.
3. Apstrādāta pārāk maza platība. Sēnīte izplatās materiālā plašāk, nekā redzams uz virsmas. Ja apstrādāts tikai redzamais plankums, tā atgriežas no malām.
4. Konstrukcija apstrādes brīdī bija mitra. Slapju sienu apstrādāt nav jēgas — vispirms tā jāizžāvē. Šī ir tipiska kļūda pēc applūšanas, kad grib «ātri visu sakārtot».
5. Uzkrāsots pāri. Krāsa noslēpj plankumu uz dažiem mēnešiem. Sēnīte zem tās turpina augt un galu galā nāk cauri.
Tikai viens no pieciem iemesliem ir par pašu apstrādi. Pārējie četri ir par to, kas ap to netika izdarīts.
Ļoti bieža aina: plankums parādās katru gadu no oktobra līdz martam, pavasarī apstājas un vasarā šķiet pazudis. Tas nav noslēpums, bet kondensāta grafiks.
Apkures sezonā ārsienas iekšpuse, logu rāmji un ārsienu stūri atdziest, bet mitruma daudzums telpas gaisā paliek tāds pats vai pieaug: logus tur ciet, vēdina retāk, veļu žāvē iekšā. Kad siltais gaiss saskaras ar vēso virsmu, mitrums izgulsnējas. Vasarā siena ir silta, kondensāta nav, un sēnītes augšana apstājas — bet tā nekur nepazūd, tā tikai gaida nākamo sezonu.
Ārsienas stūris parasti ir par vairākiem grādiem vēsāks nekā sienas vidus, jo tur siltums aizplūst divos virzienos. Tā ir tā pati dažu grādu starpība, kas izšķir, vai kondensāts veidosies. Tāpēc atkārtošanās ir tik precīza vietas ziņā — katru gadu tajā pašā stūrī.
| Pazīme | Iespējamais iemesls |
|---|---|
| Atgriezās tieši tajā pašā vietā | Mitruma cēlonis nav novērsts |
| Atgriezās ap agrāk apstrādāto vietu | Apstrādāta par mazu platība |
| Parādījās cauri krāsai | Uzkrāsots pāri neapstrādātai sēnītei |
| Atgriezās pēc dažām nedēļām | Konstrukcija apstrādes laikā bija mitra |
| Parādās katru ziemu | Kondensāts — sezonāla virsmas atdzišana |
Pirms atkārtota izsaukuma ir vērts savākt dažus faktus. Tie palīdz nesamaksāt otrreiz par to pašu kļūdu.
Trešais un ceturtais punkts kopā parasti atbild uz visu jautājumu. Ja mitrums pastāvīgi ir virs 70 % un nosūce nestrādā, nav svarīgi, cik labi tika veikta iepriekšējā apstrāde — apstākļi sēnītei ir tie paši, kas bija.
Atkārtota gadījuma pieteikumu apstrādājam citādi nekā pirmreizēju. Ja pelējums jau ir atgriezies, apstrāde vien acīmredzami nav pietiekama — tāpēc sākam ar mērījumu un cēloņa noteikšanu, un tikai tad runājam par apstrādi.
Sākam ar mitruma mērīšanu, lai saprastu, kas iepriekš netika atrisināts.
Novērtējam, cik dziļi un cik plaši tika strādāts.
Pārbaudām, vai sēnīte nav palikusi materiāla iekšienē.
Apstrādājam pietiekamu platību un dziļumu, iepriekš izžāvējot konstrukciju.
Skaidri norādām, kas jāmaina — bez tā atkārtosies atkal.
Ja secinām, ka cēlonis ir konstruktīvs un prasa būvdarbus vai koplietošanas ventilācijas remontu, mēs to pasakām. Tas ne vienmēr ir tas, ko klients grib dzirdēt, bet tā ir vienīgā atbilde, kas atrisina problēmu.
Atkārtots gadījums ir tā vieta, kur visvieglāk pārdot lieku darbu, tāpēc pateiksim robežas skaidri. Mēs neveicam santehnikas, jumta un fasādes remontu, netīrām ventilācijas šahtas un neveicam siltināšanas būvdarbus. Ja mērījums rāda, ka tieši tas ir vajadzīgs, mēs to nosaucam konkrēti — kurā vietā, kāda pazīme, kāds rādītājs — un pasakām, ar ko tas risināms.
Neapstrādājam arī slapju konstrukciju. Ja iepriekšējā reizē tieši tā tika izdarīts, atkārtot to pašu kļūdu nav jēgas. Vispirms žāvēšana ar mērījumu kontroli, tad apstrāde.
Un ir gadījumi, kad mēs pasakām, ka apstrāde vispār nav vajadzīga. Ja izrādās, ka atgriezies ir nevis pelējums, bet sāls izsvīdums vai vecs, sauss ūdens traips, tur nav ko apstrādāt — vajadzīga apdares atjaunošana un, ja mērījums to rāda, mitruma avota risināšana.
Apsekošana ar mitruma mērīšanu no 40 €. Atkārtotos gadījumos apsekošana ir īpaši svarīga — bez tās pastāv liela iespēja atkārtot to pašu kļūdu, kas jau vienreiz nenostrādāja.
Ja cēlonis ir novērsts — tas nedrīkstētu atgriezties vispār. Ja cēlonis ir konstruktīvs un nav atrisināts, atgriešanās ir laika jautājums neatkarīgi no apstrādes kvalitātes.
Jā. Sākam ar mērījumu, lai saprastu, kāpēc iepriekšējā apstrāde nenostrādāja, un tad izvēlamies risinājumu.
Tas ir klasisks kondensāta gadījums: ziemā virsma atdziest un uz tās izgulsnējas mitrums. Risinājums ir siltuma un gaisa apmaiņas maiņa, ne biežāka tīrīšana.
Aprakstiet situāciju — pateiksim, vai vispār ir vajadzīga apstrāde un kāda.
Aizpildiet formu — sazināsimies ar jums pa norādīto tālruni, uzdosim dažus precizējošus jautājumus un piedāvāsim risinājumu.
Paldies! Sazināsimies ar jums pa norādīto tālruni tuvākajā laikā.
