Bez pārspīlējumiem un bez nomierināšanas — kas par pelējuma ietekmi ir zināms un ko no tā izriet praktiski.
Pelējums telpās izdala sporas un gaistošas vielmaiņas vielas — pēdējās rada to raksturīgo aizsmakušo smaku, kas bieži jūtama pirms plankumu parādīšanās.
Starptautiskās veselības institūcijas mitrumu un pelējumu telpās saista ar biežākām elpceļu sūdzībām, klepu, sēkšanu un esošas astmas simptomu pastiprināšanos. Cilvēkiem ar alerģiju pret sēnītēm var būt izteiktākas alerģiskas reakcijas.
Būtiski: tas ir saistības un riska palielināšanās jautājums, ne garantēta cēloņsakarība katrā konkrētā gadījumā. Pelējums dzīvoklī nenozīmē, ka kāds noteikti saslims — un labas pašsajūtas trūkums nenozīmē, ka vainīgs ir tieši pelējums.
Latvijā par šo tēmu informāciju publicē Slimību profilakses un kontroles centrs.
Nozīme ir nevis plankuma izmēram uz sienas, bet tam, cik ilgi cilvēks šajā telpā elpo.
No tā izriet praktiskā secība. Vienāda izmēra plankums bērnistabā un pagraba stūrī nav vienāda situācija: pirmajā gadījumā cilvēks tur pavada astoņas un vairāk stundas diennaktī, otrajā — dažas minūtes nedēļā. Tāpēc mēs vienmēr jautājam, kura tā ir telpa un kas tajā guļ, nevis tikai to, cik liela ir platība.
| Grupa | Kāpēc jutīgāka |
|---|---|
| Zīdaiņi un mazi bērni | Elpceļi mazāki, elpošanas biežums lielāks, telpā pavada vairāk laika |
| Gados vecāki cilvēki | Biežāk hroniskas elpceļu slimības |
| Astmas pacienti | Sporas var pastiprināt esošos simptomus |
| Alerģiju pacienti | Sēnīšu sporas ir izplatīts alergēns |
| Pavājināta imunitāte | Ārstu uzraudzībā esošiem pacientiem ieteicama īpaša piesardzība |
Tieši tāpēc pelējums bērnistabā vai guļamistabā ir jārisina ātrāk nekā tikpat liels plankums pagraba stūrī: nozīme ir tam, cik ilgi cilvēks šajā telpā pavada laiku.
Guļamistaba ir arī telpa, kurā apstākļi sēnītei ir vislabvēlīgākie. Naktī durvis ir ciet, temperatūra tur parasti zemāka nekā pārējā dzīvoklī, un telpā vairākas stundas nonāk mitrums no elpošanas. Ja gulta vai skapis vēl stāv pie ārsienas, visi faktori sakrīt vienā vietā.
Ir arī pretējais saraksts — situācijas, kurās steigties nav pamata. Neliels, tikko parādījies plankums uz silikona šuves vannas istabā, kuru var notīrīt un kurš neatgriežas, nav ārkārtas situācija. Vecs, sauss ūdens traips, kas neaug, arī ne. Un balts kristālisks aplikums uz mūra pagrabā vispār nav sēnīte.
Pirms jebkādas apstrādes ir vērts iegūt divus faktus: cik mitrs ir gaiss un vai ventilācija strādā. Abus var pārbaudīt pats, un abi maina risinājumu.
Ja izrādās, ka mitrums guļamistabā pastāvīgi ir virs 70 % un nosūce nestrādā, jūs jau zināt galveno. Bieži tieši šie divi fakti izšķir, vai vajadzīga apstrāde vai pietiek ar režīma maiņu.
Ja jāizvēlas, ar ko sākt, secība nav pēc plankuma izmēra, bet pēc tā, cik ilgi telpā elpo cilvēks.
Pēdējais nosacījums ir svarīgs. Ja pagraba vai bēniņu smaka pa kāpņu telpu vai koplietošanas ventilācijas šahtu nonāk dzīvoklī, tā vairs nav attāla telpa — gaiss no tās ieelpojas katru dienu.
Apkures sezonā sakrīt vairākas lietas vienlaikus. Ārsienu virsmas atdziest, tāpēc kondensāta pelējums aug tieši oktobrī–martā. Vienlaikus logus tur ciet un vēdina retāk, tāpēc gaisā uzkrājas ne tikai mitrums, bet arī viss pārējais, kas telpā izdalās. Un cilvēki šajos mēnešos pavada iekštelpās ievērojami vairāk laika nekā vasarā.
No tā izriet praktisks ieteikums, kas neko nemaksā: apkures sezonā vēdiniet īsi un intensīvi — 5–10 minūtes ar plaši atvērtu logu vairākas reizes dienā. Aukstais āra gaiss ir sauss, un, sasilis telpā, tas uzņem daudz mitruma. Tas ir efektīvāk un siltuma ziņā lētāk nekā turēt logu pusvirus visu dienu.
Mūsu kompetence ir telpu apstrāde, ne medicīna. Praktiski tas nozīmē:
Ja mājoklī ir cilvēks ar astmu vai alerģiju, pasakiet to jau pieteikumā. Tas ietekmē, kādu metodi izvēlamies, cik stingri ierobežojam skarto telpu darba laikā un cik ilgi telpa pēc apstrādes jāvēdina, pirms tajā atgriezties.
Apsekošana no 40 €, apstrāde no 1,50 €/m², minimums no 80 €. Ja mājoklī ir cilvēks ar elpceļu slimību, pasakiet to jau pieteikumā — tas ietekmē metodes izvēli un to, cik ilgi telpa pēc apstrādes jāvēdina.
Vairumā sadzīves gadījumu nav — rīcība ir vienāda neatkarīgi no sugas: novērst mitrumu un noņemt skarto materiālu. Laboratoriska izmeklēšana ir atsevišķs pakalpojums, kas ir jēgpilns retos, specifiskos gadījumos.
Atkarīgs no metodes. Pēc virsmu apstrādes parasti pietiek ar izvēdināšanu. Pēc ozonēšanas telpa jāatstāj uz noteiktu laiku un pēc tam kārtīgi jāizvēdina — precīzu laiku pasakām uz vietas.
Nē, un neviens telpu apstrādes uzņēmums to nevar. Mēs varam pateikt, vai telpās ir pelējums un kāds ir tā cēlonis. Par veselību jārunā ar ārstu.
Aprakstiet situāciju — pateiksim, vai vispār ir vajadzīga apstrāde un kāda.
Aizpildiet formu — sazināsimies ar jums pa norādīto tālruni, uzdosim dažus precizējošus jautājumus un piedāvāsim risinājumu.
Paldies! Sazināsimies ar jums pa norādīto tālruni tuvākajā laikā.
