Notekūdeņi nav ūdens. Tas ir bioloģiski piesārņots šķidrums, un apstrāde šeit nav izvēles jautājums.
Tīra ūdens applūšana rada mitruma un pelējuma risku. Notekūdeņu izplūde rada to pašu plus bioloģisko piesārņojumu: notekūdeņos ir zarnu baktērijas un citi patogēni.
Praktiskā atšķirība ir divās lietās. Pirmkārt, apstrāde ir obligāta, ne ieteicama — pat ja pēc nožūšanas virsma izskatās tīra. Otrkārt, robeža starp «glābjamu» un «izmetamu» materiālu ir daudz stingrāka: to, kas parastas applūšanas gadījumā varētu mēģināt izžāvēt, šeit izmet.
Redzamā tīrība šeit nenozīmē neko — piesārņojums paliek tur, kur šķidrums iesūcies, ne tur, kur tas bija redzams.
Skaidrības labad, lai netērētu jūsu laiku: mēs neveicam kanalizācijas cauruļu tīrīšanu, aizsērējumu likvidēšanu un santehnikas remontu. To dara santehniķis vai kanalizācijas avārijas dienests.
Mūsu darbs sākas pēc tam, kad avots ir novērsts: telpu dezinfekcija, skarto materiālu novērtēšana un smakas likvidēšana. Ja piezvanāt mums, kamēr caurule vēl tek, pateiksim to uzreiz — nav jēgas apstrādāt telpu, kurā turpina ieplūst notekūdeņi.
Ja avārija notikusi daudzdzīvokļu namā un cēlonis ir koplietošanas stāvvadā, avota novēršana ir apsaimniekotāja atbildība. To ir vērts fiksēt uzreiz, jo no cēloņa ir atkarīgs, kurš sedz seku novēršanu.
Ja caurule vēl tek, apstrādei nav jēgas — vispirms santehniķis.
Novācam palikušos notekūdeņus un cietās daļiņas.
Poraino materiālu, kas bijis saskarē, noņemam un utilizējam.
Cietās virsmas nomazgājam — dezinfekcija uz netīras virsmas nedarbojas.
Apstrādājam visas skartās virsmas un zonu ap tām.
Izžāvējam konstrukciju un likvidējam palikušo smaku.
Svarīgākais solis šajā ķēdē ir trešais — materiālu novērtējums. Ja kaut kur zem seguma paliek piesārņots porains materiāls, viss pārējais darbs dod rezultātu uz dažām nedēļām. Tāpēc apsekošanā mēs skatāmies ne tikai uz redzamo zonu, bet arī zem grīdlīstēm, seguma šuvēs un blakus telpās, kurās šķidrums varēja aizplūst.
| Materiāls | Rīcība |
|---|---|
| Flīzes, betons, metāls, plastmasa | Apstrādāt |
| Krāsotas sienas | Apstrādāt, ja nav uzsūkušas |
| Lamināts, parkets | Izmest |
| Paklājs ar pildījumu | Izmest |
| Ģipškartona apakšdaļa | Izgriezt un izmest |
| Skaidu plātnes mēbeļu apakšas | Izmest |
| Tekstils, kas bijis saskarē | Izmest vai mazgāt ļoti augstā temperatūrā |
| Siltinājums grīdā | Izmest |
Šis saraksts ir stingrāks nekā parastas applūšanas gadījumā. Iemesls vienkāršs: porainā materiālā iesūcies bioloģiskais piesārņojums nav uzticami apstrādājams — līdzeklis nesasniedz visu materiāla dziļumu.
Robeža iet pēc materiāla uzbūves, ne pēc tā cenas. Dārgs paklājs ar pildījumu ir tikpat neapstrādājams kā lēts. Un otrādi — flīzēta grīda ar hermētiskām šuvēm parasti ir pilnībā glābjama, arī ja tā izskatījās vissliktāk. Tāpēc lēmumus pieņemam pēc apsekošanas, ne pēc fotogrāfijas.
Ģipškartona starpsienas gadījums ir tipisks: kartons uzsūc šķidrumu kā sūklis un pa kapilāriem tas paceļas augstāk par redzamo līmeni. Tāpēc apakšējo daļu izgriežam ar rezervi virs mitrās robežas, nevis tieši pa to. Tas izskatās kā lieks darbs, bet atstāta piesārņota josla nozīmē, ka pēc pārbūves smaka paliek sienā.
Tekstils ir vienīgā kategorija, kurā ir izvēle. Gultas veļu, dvieļus un apģērbu, kas bijis saskarē, var mēģināt glābt, mazgājot pēc iespējas augstākā temperatūrā, ko audums pieļauj, un atsevišķi no pārējās veļas. Mīkstās mēbeles, matračus un paklājus ar pildījumu šādi glābt nevar — tur mazgāšana skar tikai audumu, ne pildījumu, kurā šķidrums ir iesūcies.
Būvju tips maina to, cik tālu šķidrums aizplūst. Pirmskara namos ar koka starpstāvu pārsegumiem tas var nokļūt pildījumā un pie kaimiņiem stāvu zemāk. Padomju laika paneļu mājās tas plūst pa pārseguma virsmu un paneļu šuvēm horizontāli tālāk, nekā izskatās. Jaunbūvēs ar peldošo grīdu šķidrums paliek siltinājuma slānī zem seguma — tur to nevar redzēt, un pats no turienes tas neizžūst.
Apstrāde pēc kanalizācijas avārijas no 90 €. Cena atkarīga no skartās platības un materiālu apjoma. Ja nepieciešama arī smaku likvidēšana ar ozonēšanu, to iekļaujam kopējā piedāvājumā.
Redzamajai virsmai — daļēji. Bet notekūdeņi iekļūst zem grīdlīstēm, seguma šuvēs un zem paša seguma. Tieši tur paliek piesārņojums un smakas avots.
Pati apstrāde parasti aizņem dažas stundas. Ja nepieciešama žāvēšana vai seguma noņemšana, ilgāk. Precīzi pasakām pēc apsekošanas.
Ja viss skartais materiāls ir noņemts vai apstrādāts — jā. Ja kaut kur zem seguma paliek piesārņots materiāls, smaka atgriezīsies, tāpēc materiālu novērtējums ir svarīgākā daļa.
Aprakstiet situāciju — pateiksim, vai vispār ir vajadzīga apstrāde un kāda.
Aizpildiet formu — sazināsimies ar jums pa norādīto tālruni, uzdosim dažus precizējošus jautājumus un piedāvāsim risinājumu.
Paldies! Sazināsimies ar jums pa norādīto tālruni tuvākajā laikā.
