Telpu apstrāde pēc ugunsgrēka

Kvēpi ir smakas avots

Pēc ugunsgrēka lielākā kļūda ir mēģināt likvidēt smaku, neaiztiekot virsmas. Dūmu smaka nāk no kvēpu nosēdumiem — mikroskopiskām daļiņām, kas degšanas laikā ir nosēdušās uz visām virsmām un turpina izdalīt smaku, kamēr tās tur atrodas.

No tā izriet divas praktiskas lietas. Pirmkārt, vēdināšana neko neatrisina: gaisu var nomainīt, bet nosēdumi paliek un smaka atgriežas dažu stundu laikā. Otrkārt, ozonēšana pirms kvēpu noņemšanas dod rezultātu uz pāris dienām, ne vairāk.

Otra lieta, ko cilvēki nenovērtē, ir izplatības apjoms. Kvēpu daļiņas ir ļoti smalkas un ceļo ar karsto gaisu. Tāpēc tās nokļūst:

• telpās, kur uguns nemaz nebija — pa durvju spraugām un koridoru;
• ventilācijas kanālos un uz restēm, no kurienes smaka izdalās vēl mēnešiem;
• skapjos, atvilktnēs un aiz mēbelēm;
• uz griestiem, kur nosēdumi ir visblīvākie, bet vismazāk pamanāmi;
• tekstilā, mīkstajās mēbelēs un apģērbā.

Praktiskais orientieris: skartā zona vienmēr ir lielāka par apdegušo. Ja deg viena istaba, apstrādājams ir viss dzīvoklis. Par pašu smaku sīkāk lapā Dūmu smakas likvidēšana.

Vēl viena lieta, ko der zināt iepriekš: dūmu smaka nav viena viela, bet desmitiem degšanas produktu, un tie atšķiras atkarībā no tā, kas dega. Plastmasas, kabeļu izolācijas un sintētisku audumu degšanas produkti iesūcas materiālos daudz noturīgāk nekā koka dūmi. Praksē tas nozīmē, ka divi ugunsgrēki ar līdzīgu apdegušo platību var prasīt pilnīgi atšķirīgu darba apjomu, un to nevar novērtēt pa telefonu.

Tāpēc arī pirmais solis vienmēr ir apsekošana. Mums jāzina, cik tālu kvēpi ir aizceļojuši, kādi materiāli ir skarti un vai ventilācijas sistēma ir kopīga ar kaimiņiem — daudzdzīvokļu namos smaka bieži nonāk arī blakus dzīvokļos, kur uguns nemaz nebija.

Dzēšanas ūdens — otrā problēma

Par to reti kāds domā pirmajās dienās, bet ugunsgrēka dzēšanā izmantotais ūdens rada patstāvīgu problēmu. Ūdens iekļūst konstrukcijā, zem grīdas seguma, siltinājumā un starpstāvu pārsegumā. Ja to neizžāvē, pēc dažām nedēļām parādās pelējums — jau pēc tam, kad kvēpi ir notīrīti un šķiet, ka viss ir kārtībā.

Tāpēc apstrādi pēc ugunsgrēka vienmēr plānojam kā divas paralēlas lietas: kvēpu un smakas likvidēšanu un mitruma novērtējumu ar žāvēšanu. Nesāciet jaunu apdari, kamēr mitruma rādītāji nav normā — pretējā gadījumā pelējums parādīsies zem tās. Sīkāk lapā Pelējuma apstrāde.

Mitruma mērījums parāda, kad var sākt atjaunošanu, kalendārs — nē. Ja konstrukcijā ir palicis dzēšanas ūdens, jaunā apdare to noslēdz iekšā, un problēma parādās zem svaiga apmetuma vai jauna grīdas seguma.

Praktisks papildinājums: mitrums pēc dzēšanas nekad neaprobežojas ar to istabu, kur dega. Ūdens plūst uz leju un uz sāniem, tāpēc regulāri sastopamies ar to, ka skarts ir arī stāvs zemāk un blakus telpas, kurās ugunsgrēka pazīmju nav nekādu.

Kā mēs strādājam

Skaidrības labad: mēs neveicam būvniecības un atjaunošanas darbus. Mūsu darbs ir sanitārā apstrāde, kvēpu un smakas likvidēšana un materiālu novērtējums, lai telpas varētu atjaunot.

Ozonēšana šajā ķēdē ir noslēdzošais solis, ne risinājums pats par sevi. Tā labi tiek galā ar smaku, kas palikusi gaisā, tekstilā un grūti pieejamās vietās pēc tam, kad nosēdumi ir noņemti. Pirms tam veikta, tā tikai maskē problēmu uz īsu brīdi. Par pašu metodi sīkāk lapā Ozonēšana.

Reizēm mums jautā, vai nevar apstrādāt tikai ar ozonu un ietaupīt. Atbilde ir nē, un iemesls ir tehnisks: ozons iedarbojas uz to, ko tas sasniedz gaisā un uz virsmas, bet kvēpu slānis ir fiziska viela, kas jānoņem mehāniski. Ietaupījums šeit nozīmē tikai to, ka pēc trim nedēļām būs jāmaksā par visu no jauna.

Materiālu novērtējums

Pēc ugunsgrēka materiālus vērtējam pēc porainības un pēc tā, cik ilgi tie bijuši kvēpu un mitruma iedarbībā:

Poraini materiāli ir problēma tāpēc, ka kvēpu daļiņas iekļūst dziļi struktūrā, kur neviens apstrādes līdzeklis tās nesasniedz. Tie var izskatīties tīri un joprojām smakot.

Ja gadījums ir apdrošināts, dokumentēšana jāizdara pirms tīrīšanas — pēc tās apjomu vairs nav iespējams pierādīt.

• Fotografējiet visu pirms jebkādas tīrīšanas — arī skapju saturu, tekstilu un tehniku.
• Neizmetiet neko, pirms tas ir nofotografēts un pirms ir runāts ar apdrošinātāju.
• Reizēm mantas, kas izskatās pilnīgi bojātas, ir svarīgas apjoma pierādīšanai.
• Un otrādi — neglabājiet mēnešiem tekstilu un mīkstās mēbeles, kas jau ir neatgriezeniski piesūkušās ar smaku un turpina piesārņot telpu.

Pēc apsekošanas sagatavojam aprakstu par konstatēto un veiktajiem darbiem, ko var iesniegt apdrošinātājam.

Ja telpas pēc ugunsgrēka nav apdzīvojamas, apstrādes secību var arī sadalīt: vispirms kvēpu noņemšana un žāvēšana, lai varētu sākt atjaunošanas darbus, un ozonēšana pašās beigās, kad remonts ir pabeigts. Šāda kārtība bieži ir loģiskāka, jo remonta laikā telpā tik un tā tiek celti putekļi un izmantoti jauni materiāli ar savu smaku.

Cenas

Apstrādi pēc ugunsgrēka cenojam individuāli pēc apsekošanas. Iemesls godīgs: apjoms atšķiras pārāk daudz — no vienas apkvēpušas virtuves līdz visam stāvam ar ventilācijas kanāliem un mitru konstrukciju. Jebkura cena, ko nosauktu, neredzot situāciju, būtu neprecīza.

Orientējoši: dzīvokļiem parastā apstrāde sākas no 55 € (2-istabu 65 €, 3-istabu 75 €), privātmājām no 95 €, ozonēšana 1,20 €/m² ar minimumu 60 €. Pēc ugunsgrēka gala summu veido kvēpu noņemšanas apjoms, žāvēšanas nepieciešamība un skarto materiālu daudzums. Piedāvājumu sagatavojam pirms darbu sākšanas.