Smaka no gaisa kondicioniera un ventilācijas

Kāpēc kondicionieris smird

Dzesēšanas režīmā kondicioniera iekšējā bloka iztvaikotājs ir aukstākais priekšmets telpā. Uz auksta metāla no siltā telpas gaisa izgulsnējas ūdens — tieši tāpat kā uz aukstas pudeles vasarā. Tas ir kondensāts, un tas ir normāli: parasti tas notek pa vannīti un drenāžas šļūteni ārā.

Problēma ir tā, ka vienlaikus caur to pašu iztvaikotāju iet viss telpas gaiss ar putekļiem, ādas daļiņām, tekstila šķiedrām un virtuves taukiem. Filtrs notur lielāko daļu, bet ne visu. Smalkās daļiņas nosēžas uz mitrajām ribām un vannītē.

Tas pats notiek ventilācijas sistēmā. Kanālos gadiem uzkrājas putekļu slānis, un vietās, kur gaiss ir mitrs — vannas istabas nosūcē, virtuves kanālā, rekuperatora tuvumā — tas kļūst mitrs un sāk smakot. Restes ir tikai redzamā daļa; slānis ir arī tālāk kanālā.

Atsevišķi jāmin sadalītā tipa iekārtas ar garu drenāžas trasi un iebūvētie kanālu tipa bloki griestos. Tur mitrums var uzkrāties arī ārpus paša iztvaikotāja — trases nokarē vai izolācijā —, un smaka tad nāk nevis no restes, bet no visas griestu zonas. Šādā gadījumā smakas avotu atrast bez iekārtas atvēršanas nav iespējams.

Blakus faktori, kas to paātrina: aizsērējusi drenāžas šļūtene, kuras dēļ ūdens stāv vannītē; sen nemazgāti filtri; smēķēšana telpā, kas dod lipīgu nosēdumu uz ribām; kā arī iekārta, kas nav lietota veselu sezonu un visu ziemi nostāvējusi ar mitriem nosēdumiem iekšā.

Kāpēc tieši ieslēgšanas brīdī

Šī ir tipiskākā sūdzība: ieslēdz, un pirmās minūtes telpā ir ass smakas vilnis, pēc tam tas gandrīz pazūd.

Dažreiz cilvēki apraksta arī otru variantu: smaka parādās nevis ieslēdzot, bet dažas minūtes pēc izslēgšanas. Tas norāda uz to pašu cēloni no otras puses — kad ventilators apstājas, iztvaikotājs paliek slapjš, un no tā sāk izgarot mitrums kopā ar visu, kas uz ribām ir uzkrājies. Abos gadījumos risinājums ir vienāds.

Iekārtai jābūt sausai, kad tā stāv.

Izskaidrojums ir vienkāršs. Kamēr iekārta stāv izslēgta, bioplēve uz ribām lēnām žūst un uzkrāj gaistošos savienojumus. Ieslēdzot ventilators uzreiz izpūš caur šo slāni lielu gaisa daudzumu, un viss uzkrātais vienā piegājienā nonāk telpā. Pēc dažām minūtēm koncentrācija samazinās, un smaka kļūst vājāka — bet avots paliek.

No tā izriet ļoti noderīgs paradums. Pirms izslēgt kondicionieri, palaidiet to piecas līdz piecpadsmit minūtes tikai ventilatora režīmā, bez dzesēšanas. Iztvaikotājs paspēj izžūt, un mitrā vide, kurā aug bioplēve, vairs nepastāv visu nakti. Daudzām jaunākām iekārtām šī funkcija ir iebūvēta un saucas žāvēšanas vai self-clean režīms. Ja to dara regulāri, smaka lielā daļā gadījumu nemaz nepaspēj rasties.

Ko dara īpašnieks un ko mēs

Sāksim ar to, ko mēs nedarām, lai nebūtu pārpratumu. Mēs neizjaucam kondicionierus, nenoņemam iztvaikotāja korpusu, netīrām drenāžas sistēmu un neveicam iekārtas apkopi vai uzpildi. Tas ir klimata tehniķa darbs, un, ja bioplēve ir bieza vai drenāža aizsērējusi, jums vajag tieši viņu, nevis mūs.

Mūsu daļa ir telpa un tas, kas ir pieejams bez iekārtas izjaukšanas. Tas nozīmē virsmas, tekstilu, mīkstās mēbeles, ventilācijas restes un kanāla posmu, kuram var piekļūt, noņemot resti — un pašu telpas gaisu.

Praktiski tas nozīmē: ja smaka ir stipra un nāk tieši no iekšējā bloka, pareizā secība ir vispirms tehniķa tīrīšana, pēc tam mūsu apstrāde. Ozonēšana pirms tam noņems smaku telpā, bet iztvaikotājs paliks tāds pats, un pēc dažām dienām viss atkārtosies. Šo secību mēs pasakām uzreiz.

Ja smaka nāk no ventilācijas restēm, nevis no kondicioniera, situācija ir citāda — tad bieži pietiek ar restu un kanāla pieejamās daļas apstrādi kopā ar telpas ozonēšanu. Bet vispirms jāsaprot, vai kanāls vispār velk: par to lasiet Ventilācija dzīvoklī. Ja vilkmes nav, apstrāde būs īslaicīga.

Ja smaka nāk tieši no iekšējā bloka, pareizā secība ir vispirms tehniķa tīrīšana, pēc tam mūsu apstrāde — citādi iztvaikotājs paliek tāds pats un pēc dažām dienām viss atkārtojas.

Ventilācijas kanālu gadījumā ir vēl viens ierobežojums, ko ir godīgi pateikt uzreiz. Dzīvoklī pieejamā ir tikai reste un neliels kanāla posms aiz tās. Viss pārējais stāvvads iet caur ēkas konstrukciju, un tam piekļūst tikai ar apsaimniekotāja organizētu tīrīšanu. Ja putekļu un tauku slānis ir visā stāvvadā, restes apstrāde uzlabos situāciju daļēji un uz laiku.

Vēl viena situācija, ko ir vērts nodalīt: dažreiz cilvēki domā, ka smird kondicionieris, bet patiesībā tas tikai izplata smaku, kas jau ir telpā. Iekārta iesūc gaisu no istabas un izpūš to atpakaļ ar lielu ātrumu, tāpēc vāji jūtama fona smaka — no mitras vietas aiz mēbelēm, no vecas grīdsegas vai no ventilācijas — kļūst pēkšņi izteikta. Pazīme, kas uz to norāda: smaka nemazinās pēc pirmajām minūtēm, bet turpinās vienmērīgi visu darbības laiku. Tādā gadījumā tehniķa tīrīšana neko nemainīs, un jārisina ir pati telpa.

Ja smaka nemazinās pēc pirmajām minūtēm, bet turpinās vienmērīgi visu darbības laiku, iekārta smaku tikai izplata — un jārisina ir pati telpa.

Biroju un komercobjektu gadījumā jautājums bieži ir plašāks, jo tur darbojas centralizēta ventilācija ar kopīgiem kanāliem vairākām telpām. Tad viena telpa var smakot tāpēc, kas notiek pavisam citā stāva galā — piemēram, virtuves vai sanmezgla zonā. Šādos objektos vispirms noskaidrojam sistēmas shēmu un tikai pēc tam plānojam apstrādi, jo apstrādāt vienu telpu, kamēr avots ir citā, nav jēgas.

Ko darīt pašam regulāri:

• Mazgāt filtrus vismaz reizi mēnesī aktīvajā sezonā.
• Izmantot žāvēšanas režīmu pirms izslēgšanas.
• Pārbaudīt, vai drenāžas šļūtene ārā tiešām pilē.
• Vienreiz sezonā noslaucīt ventilācijas restes.

Par pašām metodēm sīkāk lasiet Ozonēšana un Gaisa dezinfekcija. Ja smaka ir izteikti aizsmakusi un telpā ir arī mitruma pazīmes, skatiet Pelējuma smaka, bet pārējos smaku veidus — sadaļā Smaku likvidēšana.

Cenas

Ozonēšana 1,20 €/m², minimums 60 €. Ja nepieciešama virsmu apstrāde — pēc apsekošanas.