Garāžas dezinfekcija

Kāpēc garāžā rodas mitrums un pelējums

Garāža ir viena no telpām, kur pelējums parādās visbiežāk, un iemesls ir konstrukcijā, nevis tīrībā. Betons un mūris ir smagi materiāli ar lielu siltuma inerci: tie atdziest lēni un uzsilst lēni. Sienas un grīda vēl ilgi paliek aukstas pēc tam, kad āra gaiss jau ir sasilis.

Tieši šī atšķirība rada problēmu. Kad silts, mitrs āra gaiss ieplūst telpā un saskaras ar sienu, kas ir vēsāka par rasas punktu, mitrums uz tās kondensējas. Pavasarī un rudenī, kad temperatūra dienas laikā strauji svārstās, tas notiek gandrīz katru dienu. Rezultāts ir mitras sienas, pelēki plankumi, aizsmakusi smaka un pelējums uz visa, kas pie sienas stāv.

Trešais faktors, ko bieži nepamana, ir tas, kas garāžā tiek uzglabāts. Kartona kastes, koka plaukti, tekstils, vecas mēbeles, riepas, dārza mēbeļu spilveni un līdzīgas mantas ir porainas un uzsūc mitrumu no gaisa. Tās darbojas kā mitruma krātuve: pat tad, kad telpa ir izžuvusi, tās vēl ilgi izdala mitrumu atpakaļ gaisā un uztur smaku. Turklāt tās parasti stāv cieši pie sienas, kur gaiss vispār nekustas — un tieši tur pelējums parādās vispirms.

Ir dažas lietas, ko ir vērts pamēģināt pirms jebkādas apstrādes:

• Nevēdiniet tad, kad ārā ir silts un mitrs, bet sienas vēl aukstas — tā mitrumu ienes iekšā.
• Vēdiniet vēsā, sausā laikā. Daudzos gadījumos tas vien manāmi maina situāciju.
• Atbīdiet kastes un plauktus no sienas, lai gaiss aiz tiem kustas.
• Izmetiet kartonu un tekstilu, kas jau ir uzsūcis mitrumu — tas darbojas kā mitruma krātuve.

Sezonalitāte garāžās ir ļoti izteikta. Vislielākais risks nav ziemas vidū, kad viss ir vienmērīgi auksts, bet pārejas periodos: martā un aprīlī, kad ārā jau ir plus desmit, bet sienas vēl nav paguvušas uzsilt, un oktobrī, kad silts, mitrs gaiss saskaras ar jau atdzisušu konstrukciju. Tieši šajos mēnešos cilvēki visbiežāk pamana, ka mantas ir mitras un uz sienām parādījušies plankumi. Ja plānojat apstrādi, visjēdzīgāk to darīt pēc šī perioda, kad telpa ir izžuvusi — nevis tā vidū, kad kondensāts turpina veidoties katru dienu.

Ko apstrādājam un ko neapstrādājam

Uzreiz skaidri: mēs apstrādājam garāžas telpu — sienas, griestus, grīdu, plauktus un pašā telpā esošās virsmas. Transportlīdzekļu salonus mēs neapstrādājam; tas nav mūsu pakalpojums. Ja jūsu jautājums ir par smaku vai pelējumu mašīnā, mēs jums palīdzēt nevaram, un labāk to pateikt uzreiz nekā pēc izbraukuma.

Telpā tipiski apstrādājam:

• sienas un griestus, īpaši stūrus un vietas aiz plauktiem;
• betona grīdu un pamatu zonu;
• plauktus, skapjus un darba galdus;
• uzglabātās mantas, ja tās ir apstrādājamas — kastes, tekstilu, mēbeles;
• saimniecības un pagraba daļu, ja tā ir savienota ar garāžu.

Apstrādājot mantas, ir viens praktisks ierobežojums, ko pasakām uzreiz. Kartons, kas jau ir dziļi sapelējis, un tekstils, kas ilgi bijis slapjš, parasti nav vērts apstrādes — lētāk un pareizāk ir tos izmest. Apstrādāt ir jēga tam, kas ir vērtīgs vai neaizvietojams. Ko no tā glābt un ko izmest, izlemjat jūs; mēs pasakām, kas reāli ir apstrādājams un kas ne.

Apstrāde nenovērš kondensātu: ja gaisa apmaiņa un siltuma režīms paliek tāds pats, pelējums atgriezīsies.

Tāpēc apsekošanā vienmēr pasakām, ko no tā vajadzētu risināt ventilācijā vai siltinājumā — pat ja tas nozīmē, ka mūsu darbs bija tikai pusrisinājums. Sīkāk par to, kā tas darbojas: pelējuma likvidēšana.

Vēl viena robeža, ko ir godīgi nosaukt: mēs neveicam siltināšanu, hidroizolāciju, ventilācijas ierīkošanu un citus būvdarbus. Apsekošanā varam pateikt, kas ar telpu notiek un kāpēc, bet pašu konstrukcijas risinājumu veic būvnieks. Ja jums saka, ka ar apstrādi vien pietiks, lai mitrums vairs neatgrieztos, tā nav taisnība nevienā telpā, kur cēlonis ir palicis nemainīgs.

Vēl viens jautājums, ko bieži uzdod: vai pelējums bēniņos ietekmē dzīvojamās telpas. Praksē ietekme ir netieša un atkarīga no tā, cik blīvs ir pārsegums. Ja bēniņu lūka ir neblīva vai pārsegumā ir izvadi bez blīvējuma, gaiss no bēniņiem lejā nokļūst — un tieši tā izpaužas tā raksturīgā smaka, kas augšējā stāvā ir jūtama stiprāk nekā apakšā. Tāpēc bēniņu darbā vienmēr apskatām arī lūku un pārseguma izvadus, ne tikai jumta konstrukciju.

Kā strādājam

Ja garāžā ir noturīga mitruma vai ķīmijas smaka, kas iesūkusies betonā un mantās, virsmu apstrāde viena pati to var nenoņemt. Tādos gadījumos papildus izmantojam ozonēšanu — tā iedarbojas uz gaisu un porainām virsmām. Vairāk par smaku cēloņiem: smaku likvidēšana.

Ja garāža ir daudzdzīvokļu nama pagraba līmenī vai garāžu kooperatīvā, ir vēl viens apstāklis. Tur sienas bieži ir kopīgas ar kaimiņu boksiem, un mitrums vai smaka var nākt no blakus telpas, ne no jūsu. Apstrāde jūsu boksā likvidēs to, kas jau ir jūsu telpā, bet neietekmēs cēloni aiz sienas. To pasakām godīgi, lai jums nerastos nepamatotas cerības uz noturīgu rezultātu.

Garāža bieži ir tikai viena zona lielākā objektā. Ja tā ir privātmājas daļa, ir jēga apskatīt arī pagrabu un bēniņus vienā reizē — mitruma problēmas ēkā reti ir izolētas. Citi objektu veidi: visi objekti.

Cenas

Nelielai garāžai — no 55 €. Lielākām platībām rēķinām pēc kvadratūras: līdz 100 m² — 1,20 €/m², 100–300 m² — 0,90 €/m², 300–1000 m² — 0,70 €/m². Ozonēšana 1,20 €/m², minimums 60 €. Transports Rīgā iekļauts cenā.