Mājā ir vairāk zonu, kur mitrums uzkrājas nemanot — pagrabs, bēniņi, pamatu zona un koka konstrukcijas.
Atšķirībā no dzīvokļa, mājā ir vairākas zonas, kuras ikdienā neviens neapmeklē — un tieši tur problēmas attīstās nepamanītas.
| Zona | Tipiskā problēma |
|---|---|
| Pagrabs | Kapilārais mitrums, nepareiza vēdināšana |
| Bēniņi | Kondensāts uz jumta konstrukcijas, nepietiekama ventilācija |
| Pamatu zona | Mitrums no grunts |
| Vannas istabas | Nepietiekama nosūce |
| Tehniskās telpas | Noplūdes, kas ilgi paliek nepamanītas |
| Garāža, saimniecības telpa | Mitrums un slikta gaisa apmaiņa |
Praktisks ieteikums: ja mājā ir aizsmakusi smaka, bet dzīvojamās telpās viss izskatās kārtībā, sākums parasti ir pagrabā vai bēniņos.
Mājā ir arī viena priekšrocība, ko dzīvoklī nav: viss ir jūsu, un nav jāsaskaņo ar kaimiņiem vai apsaimniekotāju. Tas nozīmē, ka darbu var izplānot mierīgi — piemēram, izvēlēties nedēļas nogali, kad ģimene ir prom, un apstrādāt vairākas zonas vienā piegājienā, nevis pa vienai.
Mājā mitruma problēmas reti ir izolētas — ja pelējums ir vienā zonā, apsekojiet arī pagrabu un bēniņus.
Koks ir porains un uzsūc mitrumu, tāpēc tam ir sava specifika. Virsmas apstrāde apstrādā virsējo slāni; ja sēnīte iekļuvusi dziļāk, nepieciešama apstrāde, kas iesūcas materiālā, vai skartās daļas nomaiņa.
Svarīgi nodalīt: mēs strādājam ar pelējuma sēnīti uz koka. Koksni bojājoši organismi, kas grauž materiālu, ir cita joma un cits pakalpojums.
Praktiski to atšķirt var pēc tā, kas notiek ar pašu materiālu. Pelējums ir plāns slānis uz virsmas: to var noskrāpēt, un zem tā koks ir vesels. Ja koks ir kļuvis trausls, drūp zem pirksta vai zaudējis izmēru, tas vairs nav virsmas jautājums, un tur būs vajadzīgs būvspeciālista vērtējums, ne apstrāde.
Vairumu mājas mitruma jautājumu var sašaurināt bez jebkāda aprīkojuma. Tas ietaupa laiku apsekošanā un dažreiz parāda, ka problēma ir vienkārša.
Konkrēts piemērs no tipiskas Pierīgas mājas: aizsmakusi smaka otrajā stāvā, bet pirmajā stāvā tās nav. Pirmais, ko apskatām, nav sienas, bet bēniņu lūka un pārseguma izvadi. Ja tie ir neblīvi, avots gandrīz vienmēr ir augšā, un apstrāde otrā stāva istabās viena pati nedos noturīgu rezultātu.
Apsekojam arī pagrabu, bēniņus un tehniskās telpas — ne tikai dzīvojamo daļu.
Mērām vairākās vietās, lai atrastu, no kurienes mitrums nāk.
Dzīvojamās telpās un pagrabā bieži izmantojam atšķirīgas metodes.
Izvācam augus un dzīvniekus, nosedzam elektroniku, atbīdām mēbeles no sienām.
Veicam apstrādi, sākot no problemātiskākās zonas.
Norādām, kas jārisina ventilācijā vai konstrukcijā.
Laika ziņā mājas darbs atšķiras no dzīvokļa ar to, ka zonu ir vairāk un katrai ir savs iedarbības laiks. Pagrabs, bēniņi un dzīvojamā daļa reti tiek apstrādāti ar vienu un to pašu paņēmienu vienā piegājienā: pagrabā parasti strādājam plašāk un ar miglošanu, dzīvojamās telpās mērķtiecīgāk pa virsmām. Tāpēc plānojiet, ka mājā jārēķinās ar garāku darba dienu nekā dzīvoklī, un ka ģimenei būs jābūt prom ilgāk.
Sezonāli mājas darbus visjēdzīgāk plānot pavasarī vai agrā rudenī. Ziemā bēniņos ir vieglāk ieraudzīt kondensātu, bet grūtāk strādāt un vēdināt; vasarā telpas izžūst ātrāk, bet pagraba kondensāts tieši siltajā, mitrajā laikā ir vislielākais. Ja mitruma problēma atkārtojas katru gadu vienā un tajā pašā mēnesī, tas pats par sevi ir informācija — tas norāda uz kondensātu, ne noplūdi.
Mājā gandrīz vienmēr apvienojam divas lietas: virsmu apstrādi tur, kur ir redzams pelējums, un telpas apstrādi tur, kur smaka ir iesūkusies tekstilā un mīkstajās mēbelēs. Pēdējam parasti izmantojam ozonēšanu, jo lupata pie matrača pildījuma netiek klāt.
Pirms izbraukuma pajautājam par praktiskām lietām: vai visās zonās ir elektrība, vai pagrabam un bēniņiem ir normāla piekļuve, vai mājā ir dzīvnieki un augi, kas apstrādes laikā jāizvāc, un vai kāds no ģimenes paliks mājās. Akvārijs ir atsevišķs gadījums — to noslēdz un kompresoru izslēdz. Šīs lietas labāk noskaidrot iepriekš nekā atklāt uz vietas.
Vēl viena mājām raksturīga situācija ir ilgstoša neizmantošana. Ja māja ziemu ir stāvējusi neapkurināta vai īpašnieki tajā ilgi nav bijuši, gaiss nav mainījies, sifoni ir izžuvuši un mitrums ir iesūcies tekstilā. Tad pirmais solis ir nevis apstrāde, bet vairākas dienas vēdināšanas un ēkas iesildīšana. Ja pēc tam smaka paliek un pelējums ir redzams, apstrāde ir pamatota; ja nē, tā nav vajadzīga.
Neveicam jumta remontu, hidroizolāciju, siltināšanu, ventilācijas ierīkošanu un konstrukciju nomaiņu. Nevērtējam nesošo konstrukciju stāvokli — tas ir būvinženiera darbs. Nestrādājam ar koksni bojājošiem organismiem. Ja apsekošanā redzam, ka cēlonis ir konstrukcijā, to pierakstām un pasakām, arī tad, ja tas samazina mūsu darba apjomu.
Privātmājas dezinfekcija no 95 €. Lielākām platībām rēķinām pēc kvadratūras: līdz 100 m² — 1,20 €/m², 100–300 m² — 0,90 €/m². Ozonēšana 1,20 €/m². Visas cenas →
Atkarībā no situācijas. Ja problēma ir lokāla, pietiek ar vienu zonu. Ja ir smaka visā mājā vai mitrums vairākās vietās, iesakām apstrādāt plašāk.
Jā. Vasarnīcām tipiska ir ilgstošas neizmantošanas problēma: izžuvuši sifoni, aizsmakusi gaisa smaka un pelējums vietās, kuras ziemā neviens neredzēja.
Jā, ar pelējuma sēnīti uz koka strādājam. Koksni bojājoši organismi ir cita joma.
Aprakstiet situāciju — pateiksim, vai vispār ir vajadzīga apstrāde un kāda.
Aizpildiet formu — sazināsimies ar jums pa norādīto tālruni, uzdosim dažus precizējošus jautājumus un piedāvāsim risinājumu.
Paldies! Sazināsimies ar jums pa norādīto tālruni tuvākajā laikā.