Pagrabs ir vēsākā telpa ēkā un vienīgā, kas robežojas ar grunti — tāpēc mitrums tur ir noklusējuma stāvoklis.
Pagrabs robežojas ar grunti un ir vēsāks par pārējo ēku. Tas nozīmē divus pastāvīgus mitruma avotus: kapilāro mitrumu, kas ceļas no pamatiem, un kondensātu, kas veidojas, kad siltāks gaiss saskaras ar vēsajām sienām.
Detalizētāk par cēloņiem un pareizo vēdināšanas režīmu — lapā Pelējums pagrabā. Šī lapa ir par pagrabu kā apstrādes objektu kopumā.
Pagrabu nevajag vēdināt siltā, mitrā dienā — tā mitrumu ienes iekšā, nevis izvada ārā.
Pretēji intuīcijai, vasarā atvērts pagraba lodziņš problēmu parasti pasliktina. Silts āra gaiss satur daudz vairāk ūdens tvaika nekā vēsais pagraba gaiss; nonācis iekšā un saskāries ar sienu, kas ir vēsāka par rasas punktu, tas uz tās kondensējas. Vēdināt ir jēga vēsā, sausā laikā — rudenī, ziemā un agri no rīta. Daļā pagrabu ar to vien pietiek, lai stāvoklis manāmi mainītos.
Pirms apstrādes ir vērts saprast, ar ko tieši ir darīšana, jo risinājumi atšķiras.
Praktisks piemērs. Daudzdzīvokļu nama pagrabā smaka ir stiprākā vienā galā, un tieši tur uz griestiem un caurulēm ir rasa. Ja tuvumā ir siltummezgls vai karstā ūdens caurules bez izolācijas, tas ir kondensāta gadījums, nevis mitrums no grunts — un tad pirmais solis ir cauruļu izolācija, ne apstrāde.
Daudzdzīvokļu namos pagrabs ir koplietošanas telpa, un tā stāvoklis ietekmē visu māju: smaka pa kāpņu telpu un ventilāciju nonāk dzīvokļos, īpaši pirmajos stāvos.
Šādus darbus parasti pasūta apsaimniekotājs vai mājas vecākais. Pēc apsekošanas sagatavojam piedāvājumu ar darbu apjomu, ko var iesniegt izskatīšanai.
| Situācija | Kas parasti pasūta |
|---|---|
| Privātmājas pagrabs | Īpašnieks |
| Koplietošanas pagrabs daudzdzīvokļu namā | Apsaimniekotājs vai mājas vecākais |
| Atsevišķs pagraba boksis | Dzīvokļa īpašnieks |
| Komercobjekta pagrabs | Uzņēmums |
Praktiskā grūtība koplietošanas pagrabos ir tā, ka telpa ir sadalīta boksos ar dažādiem īpašniekiem, un ne visi ir pieejami vienā dienā. Tāpēc pirms darba vienojamies, vai apstrādājam tikai koplietošanas daļu — gaiteņus, tehniskās telpas, sienas un griestus — vai arī boksu iekšpusi, kas prasa katra īpašnieka piekļuvi un iepriekšēju informēšanu.
Vēl viena bieža pagraba situācija ir smaka, kas nav pelējuma smaka. Ja tā ir izteikti kanalizācijas smaka, pirmais, ko pārbaudīt, ir grīdas trapi un retāk lietotās notekas — izžuvis sifons ir biežākā atbilde un neprasa nekādu apstrādi. Ja ir noplūdusi kanalizācija, tas ir avārijas gadījums ar savu apstrādes kārtību un savu cenu.
Pagrabā uzglabātais bieži ir daļa no problēmas, ne tikai tās upuris. Kartona kastes, papīrs, tekstils, koka plaukti un vecas mēbeles uzsūc mitrumu un darbojas kā tā krātuve: pat kad telpa ir izžuvusi, tās vēl ilgi izdala mitrumu atpakaļ gaisā un uztur smaku. Turklāt tās parasti stāv cieši pie sienas, kur gaiss nekustas.
Sezonalitāte pagrabos ir tikpat izteikta kā garāžās. Vislielākais kondensāta risks nav ziemas vidū, kad viss ir vienmērīgi auksts, bet pārejas periodos: maijā un jūnijā, kad ārā jau ir silts un mitrs, bet pagraba sienas vēl nav paguvušas uzsilt, un septembrī–oktobrī, kad silts gaiss saskaras ar jau atdzisušu konstrukciju. Tieši šajos mēnešos cilvēki pamana, ka mantas ir mitras un uz sienām parādījušies plankumi. Apstrādi visjēdzīgāk plānot pēc šī perioda, kad telpa ir izžuvusi, nevis tā vidū, kad kondensāts turpina veidoties katru dienu.
Mērām mitrumu un nosakām, vai tas nāk no grunts vai kondensāta.
Vienojamies, vai apstrādājam tikai koplietošanas daļu vai arī boksus.
Iesakām izvākt kartonu un tekstilu — tie ir sēnītes barotne.
Kur nepieciešams, noņemam pelējuma slāni pirms apstrādes.
Apstrādājam sienas, griestus un konstrukcijas.
Plašākos gadījumos apstrādājam visu telpu ar miglas ģeneratoru.
Vēdināšanas režīms un, ja nepieciešams, norāde uz hidroizolāciju.
Kas pagrabos visbiežāk noiet greizi: apstrāde tiek pasūtīta, bet mantas paliek turpat, un pēc mēneša smaka ir atpakaļ; vai apstrāde tiek uzskatīta par mitruma risinājumu, kaut cēlonis ir konstrukcijā. Abus šos gadījumus pasakām pirms darba, ne pēc.
Neveicam hidroizolāciju, drenāžu, cauruļu izolēšanu un ventilācijas ierīkošanu. Neveicam mantu izvākšanu un pagraba atbrīvošanu — to dara īpašnieks vai apsaimniekotājs pēc mūsu norādēm. Nevērtējam konstrukciju stāvokli. Un neapgalvojam, ka apstrāde novērsīs mitrumu: tā likvidē sēnīti un smaku, bet cēlonis paliek tāds, kāds tas ir, līdz to novērš.
Pagraba apstrāde no 1,20 €/m², minimālais pasūtījums no 80 €. Lielākiem koplietošanas pagrabiem — 0,90 €/m² (100–300 m²) vai 0,70 €/m² (300–1000 m²).
Apstrāde likvidē sēnīti un smaku. Mitrumu tā nenovērš — ja cēlonis ir kapilārais mitrums, risinājums ir hidroizolācija, un mēs to pasakām atklāti.
Kartona kastes, papīru un tekstilu iesakām izvākt — tie uzkrāj mitrumu un ir sēnītes barotne. Pārējais parasti var palikt.
Parasti to organizē apsaimniekotājs. Pēc apsekošanas sagatavojam piedāvājumu, ko var iesniegt izskatīšanai.
Aprakstiet situāciju — pateiksim, vai vispār ir vajadzīga apstrāde un kāda.
Aizpildiet formu — sazināsimies ar jums pa norādīto tālruni, uzdosim dažus precizējošus jautājumus un piedāvāsim risinājumu.
Paldies! Sazināsimies ar jums pa norādīto tālruni tuvākajā laikā.
