Koplietošanas telpās kontaktvirsmām pieskaras visi mājas iedzīvotāji — margām, liftu pogām, durvju rokturiem.
Kāpņu telpā mikroorganismu pārnese notiek caur nedaudzām, bet ļoti bieži aiztiktām virsmām:
| Virsma | Piezīme |
|---|---|
| Margas un rokturi | Visbiežāk aiztiktā virsma |
| Liftu pogas un durvis | Liela plūsma, maza virsma |
| Ieejas durvju rokturi un kodu paneļi | Visi iedzīvotāji un apmeklētāji |
| Pastkastes | Bieži izlaistas |
| Atkritumu telpa | Bieži smakas avots |
| Ventilācijas restes | Smaku izplatība starp dzīvokļiem |
Papildus tam kāpņu telpa bieži ir vieta, kur jūtama smaka no pagraba, atkritumu telpas vai ventilācijas — un tā tālāk nonāk dzīvokļos.
Kāpņu telpā virsmu ir maz, bet katru no tām dienā aiztiek visi mājas iedzīvotāji.
Praksē visvairāk izlaistās ir tieši tās, kas nav pašā kāpņu laidā: ieejas durvju kodu panelis un domofons, pastkastu durtiņas, lifta izsaukuma pogas katrā stāvā un atkritumu telpas rokturis. Tās ir mazas virsmas, bet ar vislielāko plūsmu visā mājā.
Ja kāpņu telpā ir noturīga smaka, avots gandrīz nekad nav pati kāpņu telpa. Tā ir tikai vieta, kur smaka sakrājas, jo tur ir gaisa kustība starp stāviem.
Visbiežāk avots ir viens no trim. Pagrabs — mitrums un pelējums lejā, un siltais gaiss ceļ smaku augšup pa kāpņu laidu; tas ir tipiskākais gadījums padomju laika mājās. Atkritumu telpa vai atkritumu vads, ja tas ir neblīvs vai netiek regulāri apstrādāts. Un kopīgais ventilācijas stāvvads, kurā smaka pārvietojas starp dzīvokļiem un nonāk arī gaitenī pie restēm.
Praktiski to var sašaurināt pats: ejiet pa kāpnēm no augšas uz leju un vērojiet, kur smaka kļūst stiprāka. Ja tā pastiprinās, tuvojoties pagraba durvīm, avots ir tur. Ja tā ir vienmērīga visos stāvos un stiprāka pie ventilācijas restes, tā ir sistēmas problēma. Vairāk par mehānismu: smaku likvidēšana un pagraba dezinfekcija.
Jaunbūvēs kāpņu telpa parasti ir mazāk noslogota, jo lielākā daļa iedzīvotāju izmanto liftu un pazemes stāvvietu. Toties tur ir vairāk kontaktpaneļu un piekļuves sistēmu, un tieši tās ir kritiskās virsmas.
Kāpņu telpā ir arī viena praktiska atšķirība no visiem citiem objektiem: to nevar aizvērt. Tā ir vienīgais ceļš uz dzīvokļiem, un pilnīgi tukša tā nav nekad. Tāpēc te gandrīz vienmēr strādājam ar virsmu apstrādi, ne ar telpas apstrādi, un plašāku darbu plānojam dienas laikā, kad plūsma ir vismazākā — parasti darbdienas vidū.
Koplietošanas telpu apstrādi parasti organizē apsaimniekotājs vai mājas vecākais, jo tā skar visu māju un tiek segta no mājas budžeta.
Praktiski: pēc apsekošanas sagatavojam piedāvājumu ar darbu apjomu un cenu, ko var iesniegt izskatīšanai vai apspriest iedzīvotāju sapulcē. Ja tiek pieņemts lēmums par regulāru apstrādi, sagatavojam grafiku.
Atsevišķs dzīvokļa īpašnieks apstrādi var ierosināt, bet pasūtīt to viens pats parasti nevar, jo runa ir par kopīpašumu. Ja jums traucē smaka no kāpņu telpas vai pagraba, praktiskākais solis ir vērsties pie apsaimniekotāja ar konkrētu aprakstu — kurā stāvā, kad un cik stipri. Ja mēs esam veikuši apsekošanu, aprakstu var pievienot.
Novērtējam stāvu skaitu, platību un problēmzonas.
Sagatavojam dokumentu, ko var iesniegt izskatīšanai.
Iesakām paziņot par darba laiku iepriekš.
Apstrādājam kontaktvirsmas un, ja nepieciešams, telpu kopumā.
Ja avots ir tur, apstrādājam to pašā reizē — citādi smaka atgriežas.
Sagatavojam dokumentu par veikto darbu.
Iedzīvotāju informēšana ir vienīgā lieta, kas šajā objektā regulāri rada sarežģījumus, ja to izlaiž. Kāpņu telpa ir vienīgais ceļš uz dzīvokļiem, un cilvēki tur staigā visu dienu. Tāpēc iesakām paziņojumu pie ieejas dienu vai divas iepriekš ar darba laiku un norādi, ka apstrādes laikā jāievēro brīdinājuma zīmes.
Kontaktvirsmu apstrāde neprasa telpu atbrīvošanu, un iedzīvotāji var normāli izmantot kāpņu telpu jau īsi pēc darba. Ja veicam plašāku telpas apstrādi vai apstrādājam pagraba daļu, laika logs ir garāks, un to arī paziņojam iepriekš.
Cena kāpņu telpās parasti tiek rēķināta pēc stāvu skaita un platības, un tieši tāpēc regulārs grafiks ir izdevīgāks: sagatavošana un izbraukums aizņem tikpat daudz laika neatkarīgi no tā, cik bieži to dara. Ja apsaimniekotājam ir vairākas mājas, tās ir vērts apvienot vienā piedāvājumā un vienā izbraukuma dienā.
Neveicam kāpņu telpas uzkopšanu un remontu — mēs neaizstājam apkopēju un nekrāsojam sienas. Neveicam ventilācijas stāvvada tīrīšanu visā mājā; tas ir atsevišķs, specializēts darbs, ko organizē apsaimniekotājs. Neveicam atkritumu vada remontu. Un neapstrādājam dzīvokļu iekšpusi kā daļu no koplietošanas darba — tas ir atsevišķs pasūtījums, ko veic dzīvokļa īpašnieks. Sīkāk: dzīvokļa dezinfekcija.
Kas kāpņu telpās visbiežāk noiet greizi: apstrādā kāpņu telpu, bet neapstrādā pagrabu un atkritumu telpu, no kurienes smaka nāk — un pēc divām nedēļām tā ir atpakaļ; iedzīvotāji netiek informēti un darbs notiek vislielākās plūsmas laikā; vai tiek pasūtīta viena reize, kaut runa ir par kontaktvirsmām, kur jēga ir tikai regulāram grafikam.
Cenu nosakām pēc stāvu skaita un platības. Regulārai apstrādei pēc grafika sagatavojam piedāvājumu ar atlaidi par apjomu. Vairāku māju apsaimniekošanas gadījumā — kopējs piedāvājums. Namu apsaimniekotājiem →
Parasti apsaimniekotājs vai mājas vecākais, jo tā ir koplietošanas telpa. Atsevišķs dzīvokļa īpašnieks to var ierosināt, bet lēmums ir mājas līmenī.
Nē. Kontaktvirsmu apstrāde neprasa telpu atbrīvošanu. Ja veicam plašāku apstrādi, par to informējam iepriekš.
Regulāra apstrāde pēc grafika dod daudz labāku rezultātu nekā retas vienreizējas reizes, jo kontaktvirsma paliek kontaktvirsma.
Aprakstiet situāciju — pateiksim, vai vispār ir vajadzīga apstrāde un kāda.
Aizpildiet formu — sazināsimies ar jums pa norādīto tālruni, uzdosim dažus precizējošus jautājumus un piedāvāsim risinājumu.
Paldies! Sazināsimies ar jums pa norādīto tālruni tuvākajā laikā.
