Vasarnīca ziemu pavada neapkurināta un neaizskarta — un tieši tas rada mitruma smaku, pelējumu stūros un izžuvušus sifonus.
Vasarnīcā problēmas rada nevis lietošana, bet tieši pretējais — vairāki mēneši bez cilvēkiem, bez apkures un bez gaisa apmaiņas. Kad durvis pavasarī atver, gaiss ir smags un aizsmacis, un tam parasti ir vairāki vienlaicīgi cēloņi.
| Pazīme pēc ziemas | Ticamākais cēlonis |
|---|---|
| Kanalizācijas smaka pie izlietnes vai dušas | Izžuvis sifons — pietiek palaist ūdeni |
| Aizsmacis, pagraba tipa gaiss visā mājā | Stāvošs gaiss un mitrums tekstilā |
| Tumši plankumi ārsienas stūrī | Kondensāts neapkurinātā ēkā |
| Smaka no gultas vai dīvāna | Mitrums matrača un mēbeļu pildījumā |
| Pelējums aiz skapja pie sienas | Gaiss aiz mēbeles nekustas |
| Mitras grīdas malas pie pamatiem | Mitrums no grunts vai noplūde |
Pirms plānojat apstrādi, ir vērts atšķirt šos cēloņus vienu no otra. Ja smaka nāk tikai no vannas istabas un pazūd, kad ūdens ir palaists, jums nav vajadzīgs neviens pakalpojums.
Ir vēl viena vasarnīcām raksturīga situācija, ko ir vērts pieminēt atsevišķi. Daudzas vasarnīcas ir koka ēkas ar vieglu konstrukciju, bez pilnvērtīgas tvaika izolācijas un bieži ar pagrabu vai pagrīdi zem grīdas. Šādā ēkā mitrums pārvietojas brīvāk nekā mūra mājā: no grunts caur pagrīdi grīdā, no grīdas sienās, no sienām bēniņos. Tāpēc arī pelējuma plankumi tajās parādās nevis vienā vietā, bet vairākās vienlaikus — un tas apgrūtina cēloņa noteikšanu, ja skatās tikai uz redzamāko traipu.
Otra tipiska vasarnīcas pazīme ir tā, ka ziemā ēku neviens neapmeklē. Ja ziemas laikā ir bijusi neliela ūdens noplūde — piemēram, sasalusi caurule vai jumta bojājums pēc vēja — to neviens nepamana mēnešiem. Kad māju atver, ūdens jau ir izžuvis, bet materiāli ir bijuši slapji ilgi, un tieši tur pelējums ir attīstījies visdziļāk. Šādā gadījumā virsējā apstrāde var izskatīties pietiekama, bet smaka pēc dažām nedēļām atgriežas. To vērtējam apsekošanā ar mitruma mērījumiem, nevis pēc izskata.
Godīgi: daļā vasarnīcu pēc ziemas nekāda apstrāde nav vajadzīga. Vispirms izdariet šo, un tikai pēc tam vērtējiet, vai problēma paliek.
Vēl viens jautājums, ko bieži uzdod: vai pelējums bēniņos ietekmē dzīvojamās telpas. Praksē ietekme ir netieša un atkarīga no tā, cik blīvs ir pārsegums. Ja bēniņu lūka ir neblīva vai pārsegumā ir izvadi bez blīvējuma, gaiss no bēniņiem lejā nokļūst — un tieši tā izpaužas tā raksturīgā smaka, kas augšējā stāvā ir jūtama stiprāk nekā apakšā. Tāpēc bēniņu darbā vienmēr apskatām arī lūku un pārseguma izvadus, ne tikai jumta konstrukciju.
Apskatām visas telpas, arī pagrabu, saimniecības daļu un skapjus. Mērām mitrumu vairākās vietās.
Nosakām, vai runa ir par sifoniem, kondensātu, noplūdi vai tekstilu — no tā atkarīga metode.
Atbīdām mēbeles no sienām, atveram skapjus, izvācam pārtiku un augus.
Apstrādājam vietas, kur ir pelējums vai mitruma bojājumi.
Ja smaka ir tekstilā un mīkstajās mēbelēs, apstrādājam telpu kopumā.
Izvēdinām un pasakām, no kura brīža ēku var normāli lietot.
Praksē vasarnīcā bieži apvienojam divas lietas: virsmu apstrādi tur, kur ir pelējums, un ozonēšanu visai ēkai, jo tā apstrādā tieši to, kas ir tekstilā un mīkstajās mēbelēs — vietās, kur ar lupatu netiek klāt. Vairāk par smaku cēloņiem: smaku likvidēšana.
Laiku plānojiet pirms sezonas. Aprīlī vai maijā ēka ir tukša, to var atstāt slēgtu uz vajadzīgo iedarbības laiku un izvēdināt bez steigas. Jūlijā, kad māja ir pilna ar cilvēkiem un mantām, tas pats darbs prasa vairāk saskaņošanas un ir mazāk pilnīgs. Praktiski tas nozīmē arī to, ka pavasarī jūs neko nezaudējat: ēku tik un tā vēl nelietojat, un apstrādes plus vēdināšanas laiks nevienu netraucē.
Aprīlī vai maijā ēka ir tukša — apstrādes un vēdināšanas laiks nevienu netraucē, un jūs neko nezaudējat.
Vēl viena lieta, ko iesakām saskaņot iepriekš — piekļuve un ūdens. Daudzās vasarnīcās ūdens ziemā ir atslēgts, un elektrība var būt izslēgta pie ievada. Abi mums parasti ir vajadzīgi, tāpēc pirms izbraukuma pajautājam, vai tie ir pieejami. Ja nav, darbu var izplānot citādi, bet to labāk zināt iepriekš, nevis atklāt uz vietas.
Ja mitrums atkārtojas katru pavasari, apstrāde viena pati to neatrisinās — cēlonis ir ventilācijā vai konstrukcijā. Apsekošanā to pasakām atklāti, arī tad, ja tas nozīmē, ka darbs mums ir mazāks. Regulāri lietotiem objektiem, kur mitrums ir hronisks, dažreiz jēdzīgāka ir apstrāde pēc grafika — piemēram, reizi gadā pirms sezonas.
Mazām telpām un nelielām vasarnīcām — no 55 €. Lielākiem objektiem rēķinām pēc platības: līdz 100 m² — 1,20 €/m², 100–300 m² — 0,90 €/m², 300–1000 m² — 0,70 €/m². Ozonēšana 1,20 €/m², minimums 60 €. Transports Rīgā iekļauts, ārpus Rīgas piemaksa. Citi objektu veidi: visi objekti.
Bieži vien jā. Palaidiet ūdeni caur visām notekām, izvēdiniet vairākas dienas un iesildiet ēku. Ja pēc tam smakas nav un pelējums nekur nav redzams, apstrāde nav vajadzīga — to pasakām arī pa tālruni.
Jā. Tieši tie parasti ir noturīgās smakas avots, un tos nevar izmazgāt. Šādos gadījumos izmantojam ozonēšanu, kas iedarbojas arī uz pildījumu.
Pirms sezonas — pavasarī, kad ēka vēl ir tukša. Tad to var atstāt slēgtu uz iedarbības laiku un izvēdināt bez steigas.
Aprakstiet situāciju — pateiksim, vai vispār ir vajadzīga apstrāde un kāda.
Aizpildiet formu — sazināsimies ar jums pa norādīto tālruni, uzdosim dažus precizējošus jautājumus un piedāvāsim risinājumu.
Paldies! Sazināsimies ar jums pa norādīto tālruni tuvākajā laikā.
