Ģērbtuves un dušas ir pastāvīgi mitras zonas — tieši tur koncentrējas gan sēnītes, gan smakas.
Sporta objektos gandrīz visas higiēnas problēmas koncentrējas tur, kur ir pastāvīgs mitrums: ģērbtuvēs, dušās un pie baseina.
Šajās zonās ir apstākļi, kas praktiski ideāli der sēnītēm — silts, mitrs, un daudz cilvēku ar basām kājām. Tāpēc grīdas segums, šuves, soli un dušas kabīņu virsmas ir prioritārā apstrādes zona.
Otra problēma šajās zonās ir noturīga smaka, ko rada mitrums un tekstila nosēdumi. Tā parasti nāk no vietām, kuras ikdienas uzkopšana nesasniedz — zem soliem, aiz skapīšiem, no ventilācijas.
Sporta objektā problēma gandrīz nekad nav treniņu zālē — tā ir tur, kur ir mitrums un basas kājas.
| Objekts | Piezīme |
|---|---|
| Ģērbtuvju soli un skapīši | Prioritārā zona |
| Dušas un grīdas šuves | Mitrā zona — sēnīšu risks |
| Treniņu inventārs | Kopīgi lietots, tieša saskare ar ādu |
| Paklāji un matrači | Uzkrāj mitrumu un smaku |
| Solārija un procedūru kabīnes | Tieša saskare ar ādu |
| Ventilācija | Smaku izplatība visā objektā |
Inventāram ir sava specifika: tam ir tieša un ilgstoša saskare ar ādu, un liela daļa no tā ir porains materiāls, ko nevar vienkārši noslaucīt. Vingrošanas paklāji, cīņas mati, boksa maisi un mīkstie polsterējumi trenažieru sēdekļos uzsūc sviedrus un notur mitrumu. Cietās daļas — hanteles, stieņi, trenažieru rokturi, kāpelēšanas sienas ķērieni — apstrādājamas viegli, bet tieši tās ir kontaktvirsmas ar vislielāko plūsmu.
Ja ģērbtuvē ir noturīga smaka, kas neaiziet arī pēc uzkopšanas, avots parasti ir vienā no četrām vietām. Zem soliem un aiz skapīšiem, kur sakrājas mitrums un netīrumi un kur lupata nenonāk. Pašos skapīšos, ja tie tiek atstāti aizvērti mitri. Grīdas trapā, kura sifons ir izžuvis vai kurā uzkrājušās organiskās atliekas. Un ventilācijā, ja vilkme ir vāja vai kanālā ir nosēdumi — tad smaka ir vienmērīga visā telpā un stiprāka pie restēm.
Strādājam pēc darba laika vai objekta slēgtajā dienā. Sporta klubi bieži strādā līdz vēlam vakaram un atveras agri, tāpēc reālais logs var būt īss — to aprēķinām apsekošanā. Baseina un pirts zona ir atsevišķa tēma: tur darbu parasti plāno kopā ar tehnisko apkopi vai ūdens nomaiņu, jo citādi tukša loga nav.
Objekta tips maina prioritātes. Trenažieru zālē galvenais ir inventārs un ģērbtuves. Cīņas un jogas zālē — mati un paklāji, jo saskare ar ādu ir vislielākā. Baseinā un pirtī — mitrās zonas, kāpnes, margas un soli. Skaistumkopšanas salonā un frizētavā smagums pārceļas uz krēslu galvas balstiem, pieskaršanās virsmām un darba instrumentu zonu. Solārija un procedūru kabīnes ir tieša ādas saskare, un tās apstrādājam atsevišķi.
Novērtējam mitrās zonas, inventāru un ventilāciju.
Vienojamies par darba logu pēc darba laika vai slēgtajā dienā.
Notīrām virsmas, īpaši mitrajās zonās.
Apstrādājam grīdas, solus, kabīnes un inventāru.
Likvidējam smaku ģērbtuvēs un no ventilācijas.
Izvēdinām un nododam objektu darbam.
Sagatavojam dokumentu par veikto darbu.
Pasūtītājs parasti ir kluba vai salona vadītājs, retāk ēkas apsaimniekotājs. Ja objekts ir viesnīcā vai tirdzniecības centrā, piekļuvi un signalizāciju saskaņojam arī ar ēkas pusi.
Kas šajos objektos visbiežāk noiet greizi: pasūta apstrādi treniņu zālei un izlaiž ģērbtuves un dušas, kur ir īstā problēma; apstrādā virsmas, bet ne inventāru, ar kuru saskare ir vistiešākā; vai gaida, ka viena apstrāde atrisinās to, ko rada pastāvīgi augsts mitrums un liela plūsma. Objektos ar lielu apmeklētību regulārs grafiks dod nesalīdzināmi labāku rezultātu nekā retas vienreizējas reizes.
Sezonāli slodze šajos objektos ir izteikti nevienmērīga: rudenī un ziemā apmeklētāju ir vairāk, un ģērbtuvēs mitruma no slapjām drēbēm un apaviem ir ievērojami vairāk nekā vasarā. Tāpēc, ja plānojat regulāru grafiku, ir jēga to biežināt tieši apkures sezonā, nevis dalīt vienmērīgi pa gadu.
Neveicam grīdas seguma un šuvju remontu, hidroizolāciju un ventilācijas ierīkošanu. Neveicam baseina ūdens apstrādi un ūdens sistēmas apkopi — tas ir cits, specializēts darbs. Neaizstājam ikdienas uzkopšanu. Neveicam tekstila mazgāšanu. Un nesniedzam nekādus apgalvojumus par ietekmi uz cilvēku veselību — mēs apstrādājam virsmas, inventāru un telpu, un pasakām, kad tos atkal var lietot.
Pasūtītājs šajos objektos parasti pats arī ikdienā telpās strādā, un tas ir noderīgi: viņš zina, kurā ģērbtuvē smaka parādās pirmā un kurš trapis smird biežāk. Šī informācija apsekošanā ir vērtīgāka par jebkuru mērījumu, tāpēc iesakām to pateikt uzreiz.
Līdz 100 m² — 1,20 €/m², 100–300 m² — 0,90 €/m², 300–1000 m² — 0,70 €/m². Ozonēšana smaku likvidēšanai 1,20 €/m². Regulārai apstrādei sagatavojam grafiku.
Tas atkarīgs no apmeklētāju plūsmas. Objektos ar lielu plūsmu regulāra apstrāde pēc grafika dod daudz labāku rezultātu nekā retas vienreizējas reizes.
Jā, kopīgi lietotais inventārs ir viena no svarīgākajām zonām, jo tam ir tieša saskare ar ādu.
Ja avots ir likvidēts — jā. Bieži avots ir zem soliem, aiz skapīšiem vai ventilācijā, un tieši tur ikdienas uzkopšana nenonāk.
Aprakstiet situāciju — pateiksim, vai vispār ir vajadzīga apstrāde un kāda.
Aizpildiet formu — sazināsimies ar jums pa norādīto tālruni, uzdosim dažus precizējošus jautājumus un piedāvāsim risinājumu.
Paldies! Sazināsimies ar jums pa norādīto tālruni tuvākajā laikā.
