Vai pēc dezinfekcijas paliek smaka

Pa metodēm

Neviena no šīm smakām nav līdzīga tam, ko cilvēki bieži iedomājas — sadzīves «hlora» smakai. Profesionālie līdzekļi tiek izvēlēti, ņemot vērā arī to, ka telpā pēc tam jādzīvo. Ja jums smaržu jutība ir svarīga, pasakiet to pieteikumā: tas ietekmē metodes izvēli, un bieži atbilde ir ozonēšana, kas nosēdumus un smaržu neatstāj vispār.

Kāpēc smaka vispār rodas

Katrai metodei smakas izcelsme ir cita, un tas nosaka arī to, cik ātri tā pazūd.

Ir arī pretējs efekts, ko ir vērts zināt: pirmajās stundās pēc apstrādes cilvēks smaržu jūt asāk, jo oža ir «atsvaidzināta» pēc laika ārpus telpas. Tas nenozīmē, ka smaka ir stiprāka — tas nozīmē, ka jūs atgriezāties no ārpuses.

Smakai pēc apstrādes jāvājinās katru dienu. Ja tā pastiprinās, runa vairs nav par apstrādi.

Cik ilgi tā saglabājas

Vairumā gadījumu smaka nav jūtama jau pēc kārtīgas vēdināšanas. Ilgāk tā var saglabāties, ja:

• telpā ir daudz tekstila un mīksto mēbeļu, kas uzņem smaržas;
• vēdināšana bija nepietiekama vai logi tika turēti tikai pusvirus;
• telpā ir slikta gaisa apmaiņa — nosūce nevelk, pieplūdes nav;
• apstrāde bija intensīva, jo problēma bija liela;
• ārā ir mitrs un silts laiks, kad iztvaikošana notiek lēnāk;
• telpa pēc apstrādes tika aizvērta uz vairākām dienām un neviens tur negāja.

Pēdējais punkts ir izplatītāks, nekā šķiet, — īpaši īres dzīvokļos un tikko iegādātos objektos, kur pēc apstrādes neviens neienāk līdz nākamai nedēļai. Slēgtā telpā smarža nekur nepazūd, jo tai nav kur aiziet. Risinājums nav atkārtota apstrāde, bet viena kārtīga vēdināšanas reize.

Divas dažādas smakas, ko bieži jauc

Šī ir svarīgākā atšķirība visā lapā. Ja pēc apstrādes telpā ir smaka, vispirms jānoskaidro, kura no divām tā ir — jo rīcība ir pilnīgi atšķirīga.

Ja atgriezās tā pati sākotnējā smaka, tā nav apstrādes smaka un tā nav apstrādes kļūda līdzekļa nozīmē. Tas nozīmē, ka avots nav pilnībā likvidēts: kaut kas palika materiālā, kanālā, zem seguma vai kaimiņu pusē. Vairāk par avotu meklēšanu esam rakstījuši sadaļā smaku likvidēšana.

Ja smaka netraucē pazūd

Vispirms pārbaudiet vienkāršās lietas — vairumā gadījumu atbilde ir šeit:

• Vai telpa ir kārtīgi izvēdināta — plaši atvērti logi, ne pusvirus, ar caurvēju.
• Vai nosūces ventilācija darbojas. Pārbaudiet ar papīra lapu, turot logu nedaudz vaļā.
• Vai skapji, atvilktnes un durvis bija atvērti vēdināšanas laikā.
• Vai sifoni ir ar ūdeni — retāk lietotā dušā vai grīdas trapā sifons izžūst un ielaiž kanalizācijas smaku, kas ar apstrādi nav saistīta.
• Vai smaka nav no jauna avota: atkritumiem, veļas mašīnas blīvējuma, ledusskapja.

Ja pēc tam smaka joprojām ir stipra vai jūtama pēc vairākām dienām, sazinieties ar mums. Tas nav normāli, un mēs to apskatīsim. Vairumā šādu gadījumu izrādās, ka palicis neapstrādāts konkrēts punkts — ventilācijas kanāls, vieta aiz iebūvētas mēbeles vai materiāls, kas bija jānoņem.

Kā to aprakstīt, lai mēs varētu palīdzēt

Smaka ir grūtākais no visiem pieteikumiem, jo to nevar nofotografēt. Tāpēc apraksts ir vienīgais, ar ko strādāt, un daži precizējumi maina visu.

Konkrēts piemērs, kā tas palīdz. Klients ziņoja par smaku, kas pēc ozonēšanas atgriezās trešajā dienā. Apraksts precizēja divas lietas: tā bija stiprāka virtuvē pie izlietnes un tikai vakaros. Tas nebija apstrādes atlikums — tas bija sifons, kas retāk lietotajā otrajā izlietnes daļā bija izžuvis un vakarā, kad kāpņutelpā mainījās spiediens, ielaida kanalizācijas smaku. Risinājums bija glāze ūdens, ne otrā apstrāde.

Ir arī gadījumi, kur atbilde ir mazāk patīkama: smaka ir iesūkusies materiālā, kuru saimnieciski nav vērts apstrādāt vēlreiz, un pareizais risinājums ir to nomainīt. Vecs matracis, mitrs skaņas izolācijas paklājiņš zem lamināta vai apmetuma kārta, kas ilgi bijusi slapja, ir tipiski piemēri. Šādos gadījumos mēs to pasakām atklāti — apstrāde, kas kaut ko slēpj uz mēnesi, nav pakalpojums.