Aprūpes iestādē telpas nevar atbrīvot pilnībā, un iemītnieki ir jutīgāka grupa — tas nosaka visu darba organizāciju.
Aprūpes iestādē ir divi apstākļi, kas atšķir to no visiem citiem objektiem.
Iestāde nekad neapstājas. Nav brīvdienu, nakts pārtraukuma vai brīvlaika, kad telpas ir tukšas. Tāpēc strādājam pa zonām: apstrādājam vienu daļu, kamēr iemītnieki atrodas citā.
Iemītnieki ir jutīgāka grupa. Gados vecākiem cilvēkiem biežāk ir hroniskas elpceļu slimības, un daudzi nevar ātri pārvietoties. Tas nozīmē, ka metodes izvēlē un atgriešanās laikā esam konservatīvāki nekā citos objektos.
Šeit nav loga, kad ēka ir tukša — tāpēc darbs tiek dalīts pa zonām un plānots kopā ar personālu.
| Zona | Piezīme |
|---|---|
| Iemītnieku istabas | Apstrādājam pa vienai, kamēr iemītnieks citur |
| Matrači un tekstils | Biežākais smakas avots |
| Sanitārās telpas | Prioritārā zona |
| Ēdamzāle | Pārtikas zona — noskalojam |
| Koplietošanas telpas | Rokturi, margas, krēsli |
| Ventilācija | Ietekmē smaku izplatību visā ēkā |
Iemītnieku istaba ir tā zona, kur laika ziņā viss ir visgrūtāk. Cilvēks tajā dzīvo, tur ir viņa mantas, gulta un bieži arī tekstils, kas ir galvenais smakas avots. Praktiski to darām laikā, kad iemītnieks ir kopīgajās telpās vai pastaigā, un pirms tam kopā ar personālu vienojamies, kas no personīgajām mantām tiek izvākts vai nosegts.
Aprūpes iestādēs smaku likvidēšana ir bieža vajadzība, un tā tieši ietekmē to, kā iestādi uztver apmeklētāji un tuvinieki.
Svarīgi: smaka šeit gandrīz vienmēr ir saistīta ar konkrētu avotu — tekstilu, matračiem, sanitārajām telpām vai ventilāciju. Aromatizatori to nemaskē pietiekami, un tie arī nav laba doma telpās, kur cilvēkiem ir elpceļu problēmas. Risinājums ir avota apstrāde un, kur nepieciešams, ozonēšana tukšā telpā.
Praktiski cēloni parasti var sašaurināt bez aprīkojuma. Ja smaka ir stiprāka vienā istabā un pazūd gaitenī, avots ir tajā istabā — visbiežāk matracī vai mīkstajā krēslā. Ja smaka ir vienmērīga visā stāvā un stiprāka pie ventilācijas restēm, avots ir kopīgajā sistēmā vai veļas un atkritumu telpā. Ja tā ir kanalizācijas smaka sanitārajā telpā, pirmais, ko pārbaudīt, ir grīdas trapa sifons — ja tas ir izžuvis, pietiek palaist ūdeni.
Darbs aprūpes iestādē vienmēr tiek plānots kopā ar personālu, jo tieši viņi zina, kad kura zona ir tukša un kā iemītniekus var pārvietot bez lieka satraukuma. Praktiski tas nozīmē vairākas īsākas darba reizes, ne vienu garu.
Kopā ar personālu apstaigājam zonas un nosakām, kur ir smakas avoti.
Vienojamies, kuras zonas kurā reizē un kādā secībā.
Personāls izvāc personīgās mantas un pārtiku, mēs nosedzam to, kas paliek.
Apstrādājam vienu daļu, kamēr iemītnieki atrodas citā.
Tur, kur smaka ir pildījumā, izmantojam metodi, kas iedarbojas uz materiālu.
Izvēdinām un rakstiski norādām, no kura brīža zonu var lietot.
Sagatavojam dokumentu par veikto darbu iestādes uzskaitei.
Atgriešanās laiku šajā objektā vienmēr norādām precīzi un rakstiski. Tā ir tā pati prasība, kas izglītības iestādēs, un tā paša iemesla dēļ: telpu lieto cilvēki, kuri paši nevar izvēlēties, kad tajā ienākt.
Kas aprūpes iestādēs visbiežāk noiet greizi: apstrādā istabas, bet neapstrādā veļas un atkritumu telpu, no kurienes smaka nāk visā stāvā; matracis paliek tas pats, kaut tieši tas ir avots; vai darbs tiek plānots bez personāla, un izbraukuma dienā izrādās, ka zona nav atbrīvojama. Visi trīs gadījumi ir novēršami, ja apsekošanu veic kopā ar personālu, nevis tikai ar administrāciju.
Par katru veikto darbu sagatavojam aktu ar datumu, apjomu un apstrādātajām zonām. Regulārā sadarbībā uzturam vienotu veikto darbu uzskaiti — tā ir praktiski svarīga, jo aprūpes iestādē jautājums par to, kad kura zona pēdējo reizi ir apstrādāta, parādās gan iekšējās pārbaudēs, gan sarunās ar tuviniekiem.
Regulārai apstrādei sagatavojam grafiku, kas ņem vērā iestādes darba organizāciju: kuras zonas kurā reizē, cik ilgs laiks katrai vajadzīgs un ko iestādes puse sagatavo iepriekš.
Sezonāli aprūpes iestādēs slodze ir lielāka apkures sezonā, kad logi ir aizvērti un gaisa apmaiņa mazāka. Tieši tad smakas jautājums kļūst pamanāmāks, un tieši tad regulārā grafikā ir vērts paredzēt biežākas reizes sanitārajām telpām un veļas zonai.
Neaizstājam ikdienas uzkopšanu un iestādes iekšējo kārtību. Neveicam aprūpes darbu un neiesaistāmies iemītnieku pārvietošanā — to dara personāls. Neveicam veļas mazgāšanu un tekstila ķīmisko tīrīšanu. Neveicam ventilācijas sistēmas kapitālo tīrīšanu visā ēkā. Nesniedzam atzinumus par iestādes atbilstību prasībām. Un nesniedzam nekādus apgalvojumus par ietekmi uz iemītnieku veselību — mēs apstrādājam telpas, virsmas un tekstilu, un pasakām, kad tos atkal var lietot.
Līdz 100 m² — 1,20 €/m², 100–300 m² — 0,90 €/m², 300–1000 m² — 0,70 €/m². Regulārai apstrādei sagatavojam grafiku, kas ņem vērā iestādes darba organizāciju.
Konkrētās telpas apstrādes laikā — jā, bet strādājam pa zonām, lai tas būtu minimāli traucējoši. Grafiku saskaņojam ar personālu.
Metodi un vēdināšanas laiku izvēlamies, ņemot vērā, ka iemītnieki ir jutīgāka grupa. Atgriešanās laiku vienmēr norādām precīzi.
Jā, bet tas prasa avota apstrādi, ne tikai ozonēšanu. Pēc apsekošanas pasakām, kur avoti atrodas.
Aprakstiet situāciju — pateiksim, vai vispār ir vajadzīga apstrāde un kāda.
Aizpildiet formu — sazināsimies ar jums pa norādīto tālruni, uzdosim dažus precizējošus jautājumus un piedāvāsim risinājumu.
Paldies! Sazināsimies ar jums pa norādīto tālruni tuvākajā laikā.
